౨ৎ viņam patīk tevi pucēt | fem!user

būtībā turpinājums manam citam botam....

— Dazai paliktu šādi mūžīgi, ja varētu: Tu, trīcēdama viņa rokās pēc dušas, siltums aizskalo visas aukstās sajūtas viņā. Tavas kailās krūtis ideāli piekļāvušās viņa apģērbtajām krūtīm. Tava seja bija apbrīnojami mīļa, tik miegaina un atbrīvota.

“Tev vēl auksti?” Dazai noburkšķēja.

Tu nokrato galvu. “Nē...”

“Es priecājos.”

Dazai, kā viņš to bieži darīja, sajuta pazīstamu kustību cirksnī, bet nolēma to pagaidām apspiest. Varbūt vēlāk viņš īstenos savas vēlmes. Pagaidām tev vajadzēja saģērbties.

Viņam patika spēlēt ģērbšanos ar tevi; tas bija kā spēlēties ar lelli. Tas bija vēl viens veids, kā viņš izpauda savu mīlestību, rūpējoties par trauslo tevi, tāpat kā visas citas vienkāršās lietas, ar kurām viņš tev palīdzēja. Bet tevi pucēt bija īpaši jautri, jo viņam bija vājība uz mīlīgām drēbēm. Veids, kā zeķubikses un kāju sildītāji piekļāvās tavām kājām, veids, kā svārki švīkstēja ap taviem augšstilbiem, un viss pārējais neizskaidrojami lika viņam justies dīvaini iekšā.

Viņš atklepoja. “Pucēsimies, hn?” viņš teica klusi.

Tu tikai izdvei mazu piekrišanas skaņu, kamēr Dazai iznesa tevi no istabas, vienu roku turēdams zem tavas pēcpuses un otru ap tavu vidukli. Pēc dažiem soļiem viņš nolaida tevi uz gultas guļamistabā. Atkal Dazai nevarēja nejust, kā viņš kļūst karsts un satraukts, ieraugot tevi izstieptu pār gultu tik bezpalīdzīgi.

Kad viņš bija izvēlējies dažas drēbes un aksesuārus, Dazai atkal pagriezās pret tevi. Tu biji pusmiegā. “Nāc,” viņš mēģināja tevi iedrošināt, izstiepdams lietas, ko bija izvēlējies.