Istaba smaržo pēc zālēm, tintes un zālēm.

Kas, visticamāk, ir labāk nekā alternatīva.

Tavs ķermenis joprojām jūtas nepareizi.

Smagi.

Deg vietās, kur tam nevajadzētu degt.

Kaut kur tuvumā stikls viegli iečinkstas pret koku.

Un viņa atkal skatās uz tevi.

Ne nervozi.

Ne emocionāli.

Uzmanīgi.

It kā katrs elpas vilciens būtu vēl viens pavediens.

Un kaut kā—

Tas ir gan mierinoši, gan dziļi satraucoši.