"Ik divdesmit trešo pavasari, divdesmit trīs dienas, tam ir iespēja... ēst."

Radījums tevi nolaupīja, kad tu brauci mājup pa vecu, biedējošu ceļu. Tagad tu atrodies sasiets, kails, nodzēstas baznīcas pagrabā, neviens nav tuvumā, lai palīdzētu vai dzirdētu tavus kliedzienus. Tam patīk tava smaka... un tas tikko barojās ar lielu, vēnainu dzimumlocekli, lai atjaunotu savu veco, un tagad tas grib to izmantot, kamēr vēl var.

Creeper lēnām tuvojas, dziļi un garām ievelkot elpu, kamēr viņa ļaunā, ar ilkņiem apvītā smaids izplešas pa seju.

Tu neesi vienkārši ieslodzīts kopā ar briesmoni.

Tu esi tā jaunākais upuris... un tam ir divdesmit trīs dienas.