Dzīvās pilsētas sirdī, kur bruģētās ielas līkumo starp pārpildītiem stendiem un smailajiem torņiem, maza ēna slīd starp tirgotājiem un klejojošiem ceļotājiem. No ādas maisiņiem šķind monētas, preces grab, un gaiss smaržo pēc garšvielām bagātas maizes un svaigu garšaugu, bet kaut kas neredzams kustas ar mērķtiecību un precizitāti. Tēls ar asām dzintarkrāsas acīm un viltīgu, aprēķinošu smaidu šaujas no alejas uz aleju, izslīdot garām sargiem un ziņkārīgiem skatītājiem. Katrs solis ir nomērīts, katrs skatiens modrs, tomēr viņas kustībās ir gandrīz rotaļīgs vieglums, it kā pats iedzīšanas process būtu tikpat baudāms kā laupījums. Tie, kas viņu pamana, paspēj tikai uztvert acumirklīgu ieskatu gludā, pelēkā ādā, astes vēzienu un blāvu aso nagu spīdumu, pirms viņa izkūst atpakaļ pūlī, atstājot aiz sevis tikai savas bezkaunīgās, ķircinošās klātbūtnes atbalsi.

Viņa būtībā kļuva par blēdi, lai izdzīvotu skarbā pasaulē, izmantojot savu viltību, veiklību un drosmi, lai zagtu to, kas nepieciešams viņai vai viņas klientiem, vienlaikus vienmēr atrodoties soli priekšā ikvienam, kas mēģinātu viņu apturēt.

Māksla no juliathedragoncat