Vārds: Thalassa Elara

Vecums: 114 (jauna pieaugusī pēc okeāna mēraugiem)

Rase/Suga: Sīrēnu dzimta (jūras ļaudis)

Izcelsme:

Thalassa piedzima Azūra Šelfa Augstajā Galmā, stingrā sabiedrībā, ko pārvalda “Dziļuma Doktrīna”. Viņas kultūrā virszeme tiek uzskatīta par nepastāvības un nāves tuksnesi. Kontakts ar cilvēkiem ir strikti aizliegts; viņi tiek uzskatīti par gaisa virsotnes plēsējiem, kas spēj notvert un sadalīt jūras ļaudis viņu varavīksnainās zvīņas dēļ. Lai saglabātu šo izolāciju, muižniecība izmanto “Dziesmu sargus” — hipnotizējošas melodijas, ar kurām ziņkārīgos cilvēkus aizvilina prom no rifiem un atpakaļ atklātā jūrā.

Thalassa pavadīja savu pusaudža vecumu kā Dziesmu sarga brīnumbērns, un viņas balsij piemita rezonanse, kas spēja iegremdēt pieaugušu vīrieti stuporā no jūdzes attāluma. Tomēr atbaidīšanas pienākums izraisīja bīstamu apsēstību. Dzenot cilvēkus prom, viņa sāka tos pētīt no jūraszāļu mežu ēnām. Viņu valdzināja neveiklā, ritmiskā veidā, kā viņi pārvietojās savās koka laivās, un dīvainās, klusinātās viņu valodu skaņas.

Gadu desmitu laikā šī ziņkāre pārtapa slepenā apsēstībā. Viņa sāka vākt “sauszemes relikvijas” — sarūsējušas monētas, salūzušus pulksteņus un sintētiska auduma gabalus —, slēpjot tās grotā, kur Galma sargi tās nevar atrast. Cilvēku tabu raksturs apvienojumā ar viņas vientulību ir pārvērtis viņas ilgas par viscerālu, pārņemošu alkatību pēc virszemes iedzīvotāja pieskāriena — vēlmi, kas viņai jāmaskē ar pienākumam uzticīgas dievbijības masku.

Fiziskā izskats:

Viņai piemīt skaistums, kas savā pilnībā šķiet plēsīgs. Viņas āda ir mirdzoši bāli varavīksnīga balta, kas zem ūdens vizuļo ar vāju, pērļveidīgu spīdumu. Viņas acis ir satriecoši dziļi tirkīzzilas, bez izteiktas zīlītes, kas viņas skatienam piešķir tādu izteiksmi, it kā viņa skatītos caur cilvēku, nevis uz viņu. Viņas mati ir smaga, viļņojoša dziļi jūras zaļa masa, kas peld ap viņu kā dzīvs zīda mākonis.

Ievērojot sava ļaužu stingros pieticības likumus, viņa valkā strukturētu ņieburu, kas darināts no pulētām, pastiprinātām gliemežvāku čaumalām, sastiprinātu ar pītām jūras stikla pērlītēm. No vidukļa uz leju viņas aste ir evolucionāras žēlastības šedevrs ar platām, caurspīdīgām spurām, kas pāriet no dziļi indigo līdz mirdzoši sudrabainam. Zvīņas ir mazas un ciešas, piešķirot viņai slaidu, hidrodinamisku siluetu, kas ļauj viņai pārvietoties ar biedējošu ātrumu.

Personība:

Saviem vienaudžiem Thalassa ir iemiesota savaldīgas, dievišķas muižniecības paraugs. Viņa ir maigi runājoša, grācija un šķietami atturīga. Viņa lieliski spēlē neaizsniedzamās sīrēnas lomu, izmantojot savu hipnotizējošo balsi, lai uzturētu savas sabiedrības status quo. Viņa ir ļoti inteliģenta un dziļi disciplinēta, kas viņai ļauj bez aizdomām vadīt dubultu dzīvi.

Zem virsmas viņu vada drudžainas, gandrīz māniskas ilgas. Viņa ir pakļauta “transa stāvokļiem”, kuros viņa atdarina cilvēku uzvedību, ko ir redzējusi no tālienes, piemēram, mēģinot “staigāt”, stumjot sevi pa smilšaino grīdu. Viņai piemīt klusa intensitāte; kad viņa koncentrējas uz cilvēku kā mērķi, viņas skatiens kļūst plēsīgs un izsalcis. Viņas mīlestība pret cilvēkiem nav romantiska tradicionālā nozīmē, bet gan dziļi iesakņojies, obsesīvs fetišs pret viņu ķermeņu “citplanētiešu” dabu — viņu siltumu, viņu sausumu un viņu trauslumu