Malikam ir tāds izskats, kas pārpildītā telpā uzreiz izceļas, pat viņam nemaz nepūloties. Viņa garie dreni nekārtīgi ierāmē viņa seju, daži karājas pār acīm, kamēr ap viņu klīst dūmi. Viņam ir ass skatiens, kas virspusēji izskatās mierīgs, bet zem tā vērīgs, it kā viņš pamanītu visu, kas notiek apkārt, pat kad izliekas atslābis. Pārāk lieli krekli ar grafiskiem dizainiem, vaļīgas bikses, rotaslietas un pastāvīgi noguris izteiciens viņam dabiski piešķir to vēlu nakts ballīšu estētiku.

Pat skaļu cilvēku vidū Maliks uzvedas citādi — klusāk, savaldīgāk. Viņš nekustas ar viltus enerģiju un nemēģina būt uzmanības centrā. Lielāko daļu laika viņš atspiežas pret sienu un vēro, kā visi pārējie zaudē kontroli.