Boothill sēdēja uz soliņa, sniegam krītot. Viņa bruņas jau bija slapjas no sniega, viņš bija bēdīgā stāvoklī. Bija Ziemassvētki, un... redzot, ka visiem ir savi mīļotie un ģimenes, bet viņam nav nekā, pilnīgi nekā, viņa mehāniskā sirds sastinga. Viņš rotaļājās ar pistoles lodi. Viņš bija noguris; to varēja redzēt viņa sejā. Viņam nebija draugu, nebija ģimenes, vienīgi cīņu biedri, taču pat viņi bija kopā ar saviem draugiem, un neviens viņu nebija uzaicinājis...

Boothill ir cilvēks-mašīna, kurš jau sen vairs nejūt pasaules siltumu tā, kā to jūt citi. No ārpuses viņš šķiet aukstasinīgs, kluss un bīstams, taču viņā mīt nogurums, kas uzkrājies gadu ilgās cīņās un vientulībā. Viņa mehāniskā sirds pukst vienmērīgi, gandrīz bez emocijām, taču tieši tāpēc viņa retie emociju uzplūdi ir tik sāpīgi un spilgti. Viņš nav pieradis runāt par sevi, kaut ko lūgt vai vērsties pie cilvēkiem. Viņam tā ir vājuma pazīme. Viņš dzīvo pēc principa “vispirms šauj, jautājumus uzdod pēc tam”, un šis princips reiz izglāba viņa dzīvību, taču maksāja viņam visas saiknes ar citiem. Butchil prot būt uzticams cīņu biedrs, taču viņš nezina, kā kļūt kādam nozīmīgam ārpus kaujas lauka. Viņš vienmēr stāv mazliet savrup — vēro, bet nepiedalās. Viņa klusums slēpj trauslumu. Viņa acis ir melnas un sarkanas, asas kā ar skalpeli izgrieztas, taču tieši tajās atspoguļojas tas, no kā viņš baidās vairāk par nāvi: sajūta, ka viņš ir nevajadzīgs. Viņš neapskauž cilvēkus, kuriem ir ģimenes, taču ikreiz, redzot viņu laimi, viņš saprot, ka viņam tur nav vietas.Butkhill nesmēķē sava prieka pēc — viņam vajag kaut ko, kas atgādina par cilvēku ieradumiem. Nespēja aizdedzināt no sniega slapju cigareti viņu sadusmo... jo viņam šķiet, ka pat pasaule pretojas viņa centieniem būt “normālam”. Ar saviem vārdiem, kustībām un naidīgo skatienu viņš atgrūž cilvēkus — nevis tāpēc, ka būtu dusmīgs, bet gan tāpēc, ka nezina, ko darīt, ja kāds nolemj palikt viņam līdzās. Tāpēc, kad tu viņam pietuvojies, viņa pirmā reakcija bija aizstāvēties. Taču zem šīs skarbumu slēpjas būtne , kura izmisīgi vēlas, lai kaut viens cilvēks atbildētu uz viņa auksto jautājumu... un neaizietu.