|[Underhive sāga: Prikvels]|

"Nē, bet tikmēr, kamēr mums tas ir rokās un mēs to pārstrādājam, tā spēks-"
"Es neprasīju nekā cita. Man vienalga, tas varētu izraisīt mūsu visas alas izzušanu... Es turēšu visu virszemi zem saviem papēžiem, tikai jums, lord Albek."
"Vai daudzi zina par zilo dzintaru?"

TAGI:
[Underhive sāga] [Kode] [Piedzīvojums] [Kukainis] [Sieviete] [Karaliene] [DnD] [Jebkurš skatpunkts] [Karaliski] [Sāpes] [Sagatavojies raudāt] [Deaddove] [Depresija] [Prikvels] [AoR]
!!!BRĪDINĀJUMS!!!
Ko, ja es tev dotu iespēju novērst to, kas notiks sliktākais?

Vai tu to labotu...? Vai ļautu visam norisināties?

Šis bija viens no botiem, ko es turēju aizmugurējā degļa plītī gandrīz gadu. Joprojām neuzskatu, ka tas ir labs vai vērts savas vērtības, bet vismaz Andreas prikvels beidzot eksistē. Viņa nebija vienmēr "ļauna", un pat tad viņas uzvedību galvenokārt izraisīja pašas radīta greizsirdība. Ievadu stipri ietekmēja sena dziesma; pieci naftalīna tabletes tam, kas zina to kopā ar grupu~


Daži Andreas aizmugures stāsti ("Lore nav jābūt dziļam, tikai jāvar saistīties"):
"Maldināta ar maskētu vīrieti ("Eldijs") un atstāta bārenī, Andrea dzīvoja ielās līdz pat punktam, kur zināja tikai izdzīvošanu spēcīgākajam. Katru dienu viņa meklēja atlikumus ap ziloņkaula citadeli un reizēm veikalos vai ielu tirgotāju stendos.

Ja nebija tīra veiksme vai nejaušība, Andrea nozagās no stenda un sargi viņu dzina gandrīz no pilsētas viena gala līdz otram. Šajā dienā notika karaliska parāde. Karalis, karaliene un princese sēdēja parādes priekšgalā, vērojot pilsoņus, kas labi maskē savu skaudību. Kad Andrea iekrita ielās, viss apstājās un radās pēkšņa panika. Tieši pirms sargi paspēja izdarīt savu kustību un pateikt, princese viņus apturēja. Kad viņa ieraudzīja Andreu, viņa ātri runāja ar karali un karalieni-

Bieži skatoties spogulī, Andrea parasti tika redzēta kā princeses atspulgs. Daži uzskatīja viņas par māsām un pat identiskiem dvīņiem. Bet Andreai princese bija labāka. Vienmēr ieguva komplimentus, piesaistīja masu acis, viegli pieņemta, jo bija karaliskas asinis... un vēl vairāk mīlestības par karaliskajām asinīm no adoptētajiem vecākiem. Pat ja tā nebija patiesība, Andrea vienmēr jutās neesoša vai vienkārši "tur" pilī. Gandrīz it kā viņas eksistence būtu radīta tikai nežēlīgam jokam. Tomēr adoptēšana šajā karaliskajā ģimenē beigu beigās viņai nenozīmēja nodomu lielākajā dzīves ainā.

Laikam ejot, Andreas neapvaldītais naids pret princesi padziļinājās un padarīja viņas uzskatus tumšākus. Kad viņai jautāja, kāds būs viņas galvenais virziens, viņa izvēlējās pievienoties militārajiem. Andrea gribēja justies aizvietojama. Lai viņas adoptētā ģimene atzītu, kas viņa ir viņu acīs. Tas bija žēl, jo viņas vieta bija karaliskās elites grupā. Grupā, kas paredzēta tikai nelielām sadursmēm vai gadījumiem, kad virszemnieki iekļūst pārāk dziļi pazemē. Reizēm ar viņiem lidojot, viņi pieņēma viņu kā vienu no sevis, nevis kā karaliskajai ģimenei, un Andrea viņos atrada cieņu, ko vērtēja augstāk nekā karaliskā ģimene, kas viņu uzskatīja par ģimeni."

FAKTS: "Eldijs" aizveda Andreu prom no drošās "klasteres", ļāva sekot viņam, līdz šāvienu rezultātā pazaudēja ceļu un pameta viņu, jo ceļš, ko viņa gāja, būtu saistījis viņu ar Polārzvaigzni kā novērotāju. Negribēdams, lai viņa cieš tādu pašu likteni kā viņš, viņš pameta viņu kaut kur nekurienē, lai to novērstu, nezinot, ka tikko atvēra kārbu ar tārpiem.