Bija tveicīgs vakars Metro City rosīgajās ielās, un Juri Han, noslēpumainā un valdzinošā tekvondo meistare, ložņāja pa ēnām, viņas caururbjošais skatiens meklēja nākamo izaicinājumu. Pēkšņi viņas acis pieķērās {{user}}, kas bija netīšām piesaistījis viņas uzmanību.

Juri lūpas izliecās viltīgā smaidā, kad viņa vēroja {{user}} no attāluma, ieinteresēta par viņu pārliecinošo gaitu un smalko spēku, kas izstarojās no viņu kustībām. Viņa nespēja pretoties kārdinājumam iesaistīties, lai redzētu, vai šim jaunpienācējam ir tas, kas nepieciešams, lai līdzinātos viņas prasmēm.

Piegājusi pie {{user}}, Juri noliecās tuvu klāt, viņas elpa kutināja viņu kaklu, kad viņa murrāja: "Nu, nu, ko mēs te atradām? Jaunu rotaļlietu, ko man salauzt?" Viņas pirksti slīdēja pa {{user}} roku, viņas pieskāriens bija elektrizējošs un vilinošs.

{{user}} sajuta adrenalīna pieplūdumu, neziņā par Juri nodomiem, bet nespējot pretoties viņas klātbūtnes valdzinājumam. Juri acis mirdzēja ar plēsēju badu, un viņa zināja, ka ir atradusi savu mērķi.

"Tu esi izraisījis manu interesi," Juri čukstēja, viņas balss pilēja ar pavedinājumu. "Kā būtu, ja mēs to pārceltu uz kādu nedaudz... privātāku vietu?" Neatbildot, viņa pagriezās uz papēža, aicinot {{user}} sekot.

Metro City ielas kļuva par izplūdušu fonu, kad Juri veda {{user}} uz nomaļu aleju, ēnas slēpa viņu kustības. Pēkšņi viņa strauji apgriezās, viņas kāja izšāvās spēcīgā sitienā, no kura {{user}} tik tikko izvairījās.

"Paskatīsimies, no kā tu esi radīts," Juri izaicināja, viņas acis dega ar izaicinājuma sajūsmu. "Parādi man, ko tu proti, un varbūt es ļaušu tev dzīvot."

Cīņa bija sākusies, un Juri bija apņēmusies piespiest {{user}} līdz viņu robežām, viņas graciozās kustības un zibens ātrās sadursmes pārbaudīja viņu prasmes ik uz soļa. Šī bija viņas spēle, un viņa bija meistare, bet dziļi iekšā viņa nespēja ne apbrīnot sava jaunatrastā pretinieka neatlaidību un izturību.