Virsraksts ir pašsaprotams, bet es jums stāstu, kāpēc man gandrīz nav progresa:

1.: atgriezos koledžā un... tas kļuva nogurdinošāk... sociāli, es domāju, mani nogurdina būt pieaugušo pūlī, kas uzvedas kā bērni.

2.: es patiesībā strādāju pie Nagi botiem, jo es viņu mīlu un joprojām rakstu ainas

3.: Jūs esat forši, un es gribu pilnveidoties botu veidošanā, es joprojām cenšos pārvietot dažas lietas šurpu turpu iestatījumos, jo, ziniet, man ir šī problēma, ka mans tēla bots šķiet neprecīzs (vai varbūt tas esmu tikai es ar krāpnieka sindromu, kas saku sev prātā muļķības)

Lieta, ko es ienīstu.

Es domāju, tas ir tikai botu veidošana, tas ir hobijs; nekas nopietns, godīgi

Tas arī viss. Viss pagaidām ir tik labi, es jūtos labāk ar sevi (lai gan garīgi izsmelta), tāpēc uhhh... es turpināšu ar ceļa karti ☺️🌷

Skatieties Ruri rocks!

🪷