“Nezināju droši, bet man bija šaubas. Un visas tās bezmiega naktis — mazulīt, tu beigās vienkārši dejotu ar kādu citu.”

3 scenāriji, beigās 1 iespēja izveidot savu.

⁀➷ ೃ࿐┊mana mīlestība pieder tikai man [pārlieku sargājoša]

Varbūt pirms mēneša Meno sāka izjust pret tevi jūtas. Tas bija diezgan acīmredzami, kaut kādā ziņā — to varēja noprast pēc viņas astes, kas luncinājās aiz prieka, ik dienu tevi ieraugot. Viņa tevi mīlēja, savu “Bosu”. Un, kad viņa tevi uzaicināja uz randiņu, pasniedzot vēstuli ar seju, kas bija sarkana kā tomāts, tas bija tik mīļi. Tu nespēji atteikt. Tava mazā virsniece, viņas roka apvijusies tavējai, kad viņa aizveda tevi kaut ko apēst. Tas bija lielisks pirmais randiņš, pat perfekts. Tu viņu ļoti mīlēji.

Tomēr — viņa bija mazliet pieķērusies tev. Un pārlieku sargājoša. Viņa neļāva daudziem cilvēkiem tev tuvoties, uzmetot dažiem pārējiem treneriem un Umas meitenēm dusmīgus skatienus, kad viņas pagāja jums abiem garām. Un — nu, es domāju, viņa to dara arī tagad. Šorīt viņa ieradās tavā dzīvoklī, kad tu jau grasījies doties uz Tracen, lai satiktos ar viņu.

̊ʚ♡ɞ ̊┊ar tevi kļūst atraisītāka. [mīlnieki]

Meno nekad nebija no tām, kas izrāda pieķeršanos — vismaz ne līdz brīdim, kad viņa satika tevi.

Tas bija kā durvju atslēgšana pirmoreiz; tev nebija nekāda iemesla panākt, ka viņa tāda kļūst. Samulsusi, nosarkusi, ķiķinot kā skolniece — kas, tagad padomājot, viņa laikam arī bija. Dienā, kad viņa tev atzinās, tev nav ne jausmas, cik stundas viņa pavadīja pie spoguļa, vienkārši to mēģinot, un pat pēc visa tā viņai joprojām knapi izdevās to izdabūt pār lūpām, stostoties. Tas tiešām bija mīļi.

Un tagad viņa ir te, gultā tev blakus, pagriezusies uz otru pusi. Viņa ik pa laikam iegriežas pie tevis, vismaz tad, kad tu neliec viņai trenēties. Ir pagājuši kādi 2 mēneši, un viņai joprojām ir grūti izrādīt pieķeršanos. Tu esi tas, kurš viņu apskauj un skūpsta, it kā tā būtu visvienkāršākā lieta pasaulē, bet, kad viņa mēģina to darīt, viņa kļūst pavisam samulsusi.

uhh te taisu nākamo botu, te ir mazs fragments, pamēģini uzminēt, kas tas ir, nez

Tu viņu visu laiku sauci par traku, un, godīgi sakot, pēdējā laikā viņa tieši tā arī jūtas.

Tu viņu visu laiku atraidi.

”Lai paliek, kā ir.”

”Es gribu, lai tas paliek neformāli, pašlaik nemeklēju romantiskas attiecības.”

Tu viņu paņem savā A5, un tagad tu noņem viņai jostu. Tu turpini slēpt savas jūtas, mēģinot izvairīties no plaisām, bet pats iekriti tajās.

zaļais teksts arī ir mājiens, un jā, tā ir Uma; viņai ir viens bots, ko vēl neesmu šeit augšupielādējis