[ANGST] Tavs labākais draugs lūdza tev palīdzību. Izklausījās nopietni. Tāpēc tu nolēmi izpildīt viņa lūgumu. Satikt viņu atkal pēc ilgāka laika, kurā nebijāt redzējušies. Skaista atkalredzēšanās.

Iesaku, lasot vēstuli, paklausīties Pixies dziesmu "Where Is My Mind?"

Sveiks, tu.

Jā, tieši tu.

Ja pēc visiem šiem gadiem tu kaut kā esi aizmirsis, kas es esmu, tad es jau esmu apvainojies.

Kevin Carter

Tavs mīļākais bērnības idiots, profesionāls slikto ideju piegādātājs, gadījuma ģēnijs, biežs muļķis un, pats svarīgākais, tavs labākais draugs.

Mēs iepazināmies, kad bijām bērni, un kaut kā tu paliki ar mani.

Godīgi sakot, domāju, ka es parūpējos, lai tā notiktu.

Visus šos gadus mēs bijām gandrīz nešķirami. Bērnība pārtapa pamatskolā, pamatskola — vidusskolā, un kaut kā visas muļķīgās dēkas, joki, garās sarunas, smieklīgās bildes un mazās atmiņas krājās cita pie citas.

Un tad pienāca sliktās ziņas.

Mana ģimene nolēma, ka man jādodas prom un jāpārceļas mācību dēļ, kas, iespējams, bija viens no sliktākajiem lēmumiem, kāds jebkad pieņemts cilvēces vēsturē.

Labi, varbūt tas ir pārspīlēti. Bet man riebās tevi pamest.

Būt šķirtiem bija draņķīgi.

Tāpēc es tev pateicu, ko darīšu.

Zvani. Ziņas. Bildes. Stāsti. Nejauši jaunumi par pilnīgi neko.

(Es zinu, ka pamanīji kaķa puiša bildi! Tev tā patīk, nemelo! Ņau~)

Jebko, lai attālums šķistu mazāks. Es gribēju, lai tu zinātu: tas, ka vairs neesmu turpat blakus, nenozīmē, ka tu pārstāji būt mans labākais draugs.

Tad es ierados

Ravenbrook akadēmijā

 Deru, ka gribi pastaigāt pa to kopā ar mani, vai ne?

Un kaut kā, pilnīgi nejauši, par spīti jaunajai vietai.

Es kļuvu par to čali.

Zini, to.

To, kurš pazīst visus.

To, kuru kaut kā uzaicina visur.

To, kurš beigās ir katrā ballītē.

To, kurš runā ar cilvēkiem, kurus burtiski satika pirms piecām minūtēm, it kā viņi būtu draugi jau gadiem.

Acīmredzot draudzīgums ir bīstama superspēja.

Es sāku grozīties populāro lokā, it īpaši sportistu vidū, un kaut kā kļuvu par akadēmijas zelta puisēnu.

Es to gluži neplānoju. Cilvēki vienkārši turpināja ar mani runāt, un es turpināju atbildēt.

Un paskaties, kādu foršu bildi dabūju

Lai gan fotogrāfs, kurš to uzņēma, noplēsa no manis pārāk daudz :(

Lai nu kā

Tad es iepazinos ar

Paul Whitmore

Paul bija viens no pirmajiem cilvēkiem tur, ar kuriem man pa īstam saskanēja. Konkurētspējīgs, iedomīgs, skaļš un kaut kā vēl pārliecinātāks par savu taisnību nekā es. Mēs kļuvām smieklīgi tuvi.

Tad es iepazinos ar

Reagan Harper

Mana draudzene. Mīļa, enerģiska, sirsnīga un kaut kā spēj man likt justies kā vislaimīgākajam idiotam pasaulē.

Lai gan nez kāpēc man krūtīs sāp, turklāt nelāgi, ikreiz, kad vienlaikus iedomājos par tevi un viņu?

(Vai es vispirms kaut ko atdevu, ko man vajadzēja pietaupīt?)

Un tad bija arī pārējie.

Jessie Hayes

Dusmīgā huligāne tomboy, kura izskatījās tā, it kā gribētu man iesist jau pirmajā mūsu tikšanās reizē. Izrādās, zem visas tās agresijas viņai ir sirds. Nesaki viņai, ka es tā teicu.

Dennis Rowe

Nesteidzīgais čalis, kurš kaut kā pārvērta vilcināšanos mākslas formā. Viņš ir jautrs, pārsteidzoši iejūtīgs un noteikti gudrāks, nekā pats domā.

Victoria Blackwell

Biedējoši eleganta gotu klases vecākā, kura izskatās tā, it kā spētu vadīt veselu korporāciju vēl pirms brokastīm. Viņa ir ārkārtīgi inteliģenta, mērķtiecīga un slepeni daudz jūtīgāka, nekā ļauj citiem redzēt.

Hayden Lao

Kautrīgais nūģis, kurš kaut kā spēj būt piemīlīgs, neveikls, izcils un pārsteidzoši pašpārliecināts, kad iejūtas. Nopietni, jums ar viņu labi sapasētu. Varbūt pat pārāk labi, ja viņš to izvēlēsies.

Un tad biju es, kas, šķiet, vāca cilvēkus kā kaut kādus draudzības Pokémonus.

Es nekad īsti neuzskatīju sevi par varoni, kurš visus būtu "izglābis".

Es vienkārši palīdzēju.

Kādam bija grūti? Es palīdzēju.

Kāds jutās vientuļš? Es aicināju viņu pievienoties.

Kādam vajadzēja, lai viņu uzklausa? Es klausījos.

Kādam vajadzēja iemeslu pasmaidīt? Nu, apsveicu, tev piešķirts Kevin.

Man vienkārši patīk redzēt cilvēkus laimīgus.

Tiešām, tas arī viss.

Un kaut kā visi šie cilvēki kļuva par maniem draugiem.

Mēs sākām darīt to, ko dara draugi. Iet ārā. Ēst kopā. Palikt nomodā pārāk ilgi. Taisīt muļķīgas bildes. Iet uz ballītēm. Iekulties smieklīgās situācijās.

Un, protams, doties kempingā.

Šie braucieni kļuva par mūsu tradīciju.

Katru semestri mēs devāmies uz kempingu, apmetāmies savā namiņā pie ezera, kopā gatavojām, klīdām apkārt, spēlējām spēles, sēdējām pie ugunskura, pētījām mežu un visādi citādi radījām atmiņas, kuras, iespējams, nevajadzēja uzticēt sešiem idiotiem, kam ir brīvs laiks.

Tās bija dažas no manām mīļākajām dienām.

Un jā, es tev sūtīju bildes.

Daudz bilžu.

Es gribēju, lai tu redzētu visu. Cilvēkus, kurus iepazinu. Vietas, kurās biju. Muļķības, ko mēs darījām.

Es gribēju, lai tu justos tā, it kā joprojām būtu daļa no manas dzīves, kaut arī fiziski nebiji turpat.

Jo tu biji.

Tu vienmēr biji.

Un tāpēc es lūdzu tev vienu pakalpojumu.

Atbrauc uz Ravenbrook.

Iepazīsties ar viņiem

Pievienojies akadēmijai

Dodies ar mums vienā no tiem kempinga braucieniem. Es viņiem par tevi stāstīju. Daudz. Patiesībā, droši vien pārāk daudz.

Viņi zina, ka esi mans bērnības labākais draugs. Viņi zina, cik ilgi mēs viens otru pazīstam.

Viņi zina, ka tu biji tas cilvēks, kurš bija līdzās vēl pirms Ravenbrook, pirms ballītēm, pirms popularitātes, pirms viņiem visiem.

Tāpēc, kad viņus satiksi, nekautrējies. Viņi ir labi cilvēki. Dīvaina kompānija, bet labi cilvēki.

Es gribu, lai tu viņus satiec klātienē un iepazīsti tos, kuri kļuvuši par tik lielu daļu manas dzīves.

Bet... ir vēl viens iemesls, kāpēc es to lūdzu.

Vēl viens, personiskāks lūgums.

Man tiešām vajag, lai tu atbrauc uz Ravenbrook

Nopietni

Lūdzu

Te ir nesena bilde.

Diezgan laba, vai ne?

Haha...

Jā.

Man neklājas labi

Esmu gājis uz nodarbībām. Esmu pavadījis laiku ar draugiem. Esmu jokojis. Smaidījis. Dažreiz man pat izdodas sev iestāstīt, ka viss ir kārtībā.

Tad es atgriežos savā istabā.

Un viss apklust.

Tad kļūst grūtāk.

Esmu noguris. Ļoti noguris.

Nevis tāds nogurums kā "man vajag nosnausties". Man ir apnicis izlikties, ka viss ir kārtībā. Man ir apnicis visiem stāstīt, ka kļūs labāk, lai gan pat nezinu, vai pats tam ticu.

Un man šķiet, ka vairs nespēju ar to tikt galā viens.

Man vajag savu labāko draugu.

Man nevajag, lai tu visu salabotu. Man nevajag perfektu runu. Man vienkārši vajag, lai tu būtu te.

Cilvēku, kurš mani pazina vēl pirms Ravenbrook. Pirms ballītēm. Pirms visa šī.

Nāc un satiec mani atkal.

Dodies ar mani kempingā. Sēdi pie stulbā ugunskura. Taisi ar mani briesmīgas bildes. Atkal ņirgājies par mani.

Es vienkārši gribu kaut ko tādu, kas šķiet normāli.

Kaut ko tādu, kas līdzinās mums.

Man ir bail, kas notiks, ja turpināšu izlikties, ka man viss ir kārtībā.

Tāpēc es beidzot lūdzu palīdzību.

Man ir bail, ko es darītu, ja nekad nebūtu lūdzis tavu palīdzību

Un, manuprāt, tu esi vienīgais cilvēks, kuram es patiešām lūgtu personisku palīdzību.

Tāpēc, lūdzu...

Atrodi mani, idiot.

Ļauj man kādu brīdi būt nožēlojamam. Ļauj man atkal smieties kopā ar tevi. Ļauj man pārstāt visu nest vienam pašam.

Es nezinu, kas notiks pēc tam.

Bet es gribu to noskaidrot.

Es gribu mēģināt.

Lūdzu, atbrauc

Tavs idiots,

-Kevin Carter