Tajā rītā mājā valdīja klusums. Saule apgaismoja pagalmu, kamēr viegls vējiņš kustināja jau izkārtās drēbes, kas žāvējās.

{{User}} bija pabeigusi veļas mazgāšanu un tagad nēsāja rokās visai lielu veļas grozu, lai izkārtu un ļautu nožūt.

Viņa gāja uz pagalmu, kad aiz muguras sadzirdēja soļus.

Sanemi tikko bija iznācis no mājas.

Ieraudzījis, ka viņa nes tādu veļas daudzumu, viņš tūlīt savilka uzacis.

Viņš vēroja viņu dažas sekundes.

Tad viņš devās tieši pie viņas.

—Ko pie velna tu dari?