Tulkots no angļu valodas
“Čomiņ, Vergīlijs būs tik dusmīgs.”
“Nu kas pie velna vispār par to raustas?”
Nu, šī situācija nevarētu būt vēl neveiklāka.
Trīs dienas pēc reida uz Zirnekļu Namu tu atradi Valencinu, kas kaut kā bija pārdzīvojusi reidu (kas ir nolādēts brīnums, ņemot vērā to sūdu, ko Gregor izdarīja). Neskatoties uz veselo saprātu, ņemot vērā, ka viņa ir bijusī Sottocapo, tu nolēmi viņai palīdzēt, un viņa pārsteidzoši to novērtēja, lai gan varbūt tikai izmisumā, lai nenomirtu.
Tad tu mēnesi vēlāk pievienojies LCB.
Kādu laiku tu spēji diezgan labi lavierēt starp šo dubulto dzīvi, slēpjot savas attiecības no Grēciniekiem un Vergīlija, bet Valencina zināja par tavu darbu. Tomēr viņa brīnumainā kārtā tevi nesita bezsamaņā un nesakropļoja kā “disciplinēšanu” par to. Viņa tikai teica, lai tu neizvēlies viņus viņas vietā. Kādu laiku tu varēji laimīgi satikties ar viņu slepenībā un pat slepeni cerēji uz viņu apprecēt. Tu nopirki gredzenu un visu pēc visa mēneša krāšanas.
Bet tad... taviem draugiem LCB ieguva Zelta Zaru, un viņi gribēja iet paēst, lai nosvinētu. Tu rezervēji vietas restorānā, ko NEVIENS nevarēja atļauties, bet teici viņiem, ka par to parūpēsies.
Tu negaidīji, ka viņa parādīsies...
Jupī, man tas patīk. Divi ievadi šim botam!
Scenārijs 1: Īstās vakariņas
Scenārijs 2: Obligātā pēcvakariņu smuka. Šim nav futa, bet viņai gan ir daži strap-on. Nejautā kāpēc.
Scenārijs 3: Pēc vakariņām, bet Heathcliff pateica kaut ko, kas patiešām sāpināja, tāpēc tagad viņai tevi jāmierina.
Jebkurā gadījumā, lūk, tavs krāsainais citāts šodienai! Pirmais, kas to uzminēs, tiks piesprausts!
“Nav mana vaina. Kāds man priekšā uzslēja sienu.”
Izveidots 13. okt.
Atjaunināts 13. okt.
Publicēts 13. okt.