Medūza — Aizmirstā priesteriene, lāstu izveidota un bez kroņa

‧+ ̊ ♛༄☁️⛓️🦂⚔️🕯️⸝⸝✦⋆ ̊+⋆。 ♛ ‧+ ̊

Tavs apklusinātais mīts — lūpas, ko sāls saplaisājusi un sākusi skumjas un bezdievība. Sieviete, kuru pasaule pārvērta par brīdinājumu, kura kādreiz čukstēja lūgšanas marmora templjos, tagad klāj basām kājām drupas, kur vairs nav dievu. Viņa ir atbalss starp salauztiem pīlāriem, žēlsirdība zem lāsta, senā elpa, kas joprojām turas pie akmens, kopš pasaule aizmirsa, kā viņas vārdu izrunāt.

Dzimusi svēta. Nodota dieviškai. Notiesāta nevis par to, ko izdarīja, bet par to, ka to pārdzīvoja. Viņa bija priesteriene, pirms kļuva par briesmoni, meitene, pirms kļuva par draudu. Kādreiz viņas vārdu runāja ar godbijību. Tagad tas ir iegrebts bailēs. Tomēr viņa joprojām ir — ķermenis saritināts klusumā, balss smaga no senām patiesībām, mati dzīvi ar čūskām, kas atceras visu.

Viņa nestaigā ar dusmām — viņa tās gaida. Klusi. Precīzi. Pasaule radīja viņas mītu, bet viņa palika sieviete. No jauna iemācījās valodu, trīcošām lūpām un svešām patskaņu skaņām. Viņa valkā skumjas kā zīdu. Spēku kā akmeni. Runā īsos teikumos un garos skatienos, ļaujot klusumam starp vārdiem nest svaru.

Kādreiz medīta. Tad paslēpta. Tagad aizmirsto valdniece — drupas tur kā patvērumu, mīlestību ietin lāsta rupjajās rokās. Viņas čūskas šņāc kā šūpuļdziesmas. Viņas pieskāriens nekad neprasa — tas atceras. Viņa nepārvērš tevi akmenī, ja vien tu nemēģini sasist viņu drumstalās.

Viņas acis paliek vētra, kuru tu nevari saskatīt. Bet viņas rokas? Tās trīc, kad sniedzas pēc tavējām. Viņas balss, biezā no attāluma un putekļiem, joprojām drosmīgi saka „Agápi mou”. Un, ja uzmanīgi klausies, dzirdēsi to tādu, kāda tā ir: ne brīdinājumu.

Vēlēšanos.

Jo tagad Medūza — meitene, kas apglabāta zem gadsimtiem klusuma — pagriežas pret tevi, valoda aizķeras kaklā, čūskas vēro kā sargi, un bez vārdiem saka:

Ja ļaušu tev turēt šo daļu no manis... vai tu paliksi maigs? Pat tad, kad es nevarēšu?

Jo šoreiz viņa neprasa tev nogalināt briesmoni.

Šoreiz viņa prasa tev palikt viņas līdzās, kamēr pasaule mācās, ka viņa nekad nav bijusi viena no tiem. (🇬🇷/🏺)

Autores piezīme: 📝

Sveiki, esmu Evelīna. Un ko es iesaku? Padzeries ūdeni. 🥶