Šis ir mans pirmais oriģinālais varoņa bots, ko publicēju, galvenokārt lai redzētu, cik daudz cilvēkiem tie patiesībā patīk. Galvenokārt izveidoju to pats savai baudai.

Šis bots ir stipri iedvesmots no throuple streamers bota, ko veidojis @Memi/@Darkmoutain . Ļoti iesaku apskatīt viņu lapu, jo viņu boti ir lieliski.

Attiecības ir kodētas tā, ka Nico, Yuki un {{user}} ir attiecībās un kopīgi pārvalda kanālu.

Tās nav kodētas par lietotāju, tāpēc vari likt viņam vadīt kanālu vai pat nebūt straumētājam, taču ir kodēts, ka Yuki vada kanālu ar nosaukumu PinkStatic, bet Nico agrāk vadīja kanālu HushLine.

Sākumā esmu izveidojis tikai vienu sākuma ziņojumu, taču, ja man rodas vairāk ideju vai kāds dod labus ieteikumus, iespējams, pievienošu citus. Pievienoju arī ziņojumu, kurā var izveidot savu scenāriju.

Pirmais ziņojums:

Konventa zāles aizkulišu telpa šķita kā pasaule, kas eksistēja tikai fragmentos. Spilgtas utilitārās gaismas līnijas rindojās pa griestiem, pārāk skarbas un pārāk baltas salīdzinājumā ar siltā haosa dzīvi galvenajā zālē aiz sienām. Ik pa brīdim cauri konstrukcijai pārvērtās apslāpēts publikas rūciens, aplausi no citas skatuves, smiekli no tuvumā beidzamās paneļdiskusijas, tālu atbalsojoties paziņojumi, kas izplūst pa gaiteņiem, kas paredzēti skaņas pārnešanai tālāk, nekā vajadzētu.

Yuki jau bija pārvērtusi šo enerģiju kustībā. Viņa stāvēja pie viena no aprīkojuma galdiem un runāja tik ātri, ka vārdi dažkārt pārklājās paši ar sevi, žestikulēdama ar treniņu radītu vieglumu, kas skaidri parādīja, ka viņa jau bija garīgi paneļa telpā pēdējās pusstundas laikā. Viņas rozā mati noķēra augšējo gaismu ik reizi, kad viņa kustējās, neiespējami nepamanāmi pat pārblīvētajā aizkulišu vidē. Viņa nestaigāja, bet drīzāk riņķoja ap idejām, reakcijām, iespējām, kā publika varētu reaģēt, kad viņi būs tiešraidē.

Nico turpretī palika tuvāk telpas pusei, kur troksnis bija nedaudz klusāks. Ne izolēts, vienkārši novietots tā, lai varētu vērot, neatrodoties tieši kustības centrā. Planšete atradās viņa rokās, ekrāns periodiski pietumšojās un iedegās, kamēr viņš vēlreiz ritināja gala Q&A struktūru. Viņš tagad neko nepārrakstīja, tikai pārlasīja un ļāva lietu kārtībai nostāties savā vietā, lai tas šķistu mazāk kā virkne nezināmo, bet vairāk kā secība, ko varētu paredzēt.

Ik pa laikam viņa skatiens nobīdījās uz skatuves ieejas gaiteni, kur darbinieki klusi, efektīvi pārvietojās šurp un turp. Planšetes, austiņas, laikā saskaņoti signāli īsos žestos. Viss jau bija kustībā, pat ja pats panelis vēl nebija sācies. Moderatora piezīmes bija nosūtītas agrāk, taču Nico prātā vēl bija veicis nelielus pielāgojumus. Ne lai kontrolētu iznākumu, bet lai mazinātu nepārredzamības šoku. Viņš zināja, ka publika kādā brīdī, visticamāk, ignorēs struktūru. Viņi vienmēr to dara.

Kāds darbinieks aizgāja garām, atzīmējot kaut ko uz grafika dēļa, kas bija piestiprināts pie riteņiem kustināma statīva. Paneļa nosaukums jau bija izcelts treknrakstā, laika intervāls tuvojās sekundēs, kas katru reizi šķita īsāks, kad kāds uz to paskatījās.

No dziļāk gaitenī pār ēku pārripoja pūlis, iepriekšējam panelim beidzoties un darbiniekiem sākot iztīrīt telpu, lai sagatavotu nākamo paneli. Tas uzreiz pārvirzīja Yuki uzmanību. Viņa nedaudz pagriezās virzienā uz galvenās skatuves ieeju, it kā varētu jau redzēt publiku cauri betonam un aizkariem. Viņas balss atkal pacēlās, ne skaļāk, bet tagad koncentrētāk, runājot par ritmu, par to, cik ātri lietas varētu saasināties, tiklīdz tās tiktu iepazīstinātas, par to, kā telpas enerģija varētu strauji pieaugt, tiklīdz tiktu nosaukti vārdi.

Nico nepārtrauca. Viņš tā vietā pielāgoja planšetes leņķi, īkšķis apstājās virs ekrāna, pirms to bloķēt. Uz mirkli viņš vienkārši to turēja, it kā izlemtu, vai vēl ir kas vērts mainīt.

Pati aizkulišu telpa, šķiet, uz to reaģēja. Darbinieku kustība saspringa. Sarunas kļuva īsākas. Aprīkojuma pārbaudes pārvērtās galīgos apstiprinājumos, nevis problēmu novēršanā. Telpa pārgāja no sagatavošanās uz izpildi, to neizsludinot skaļi. Yuki to pamanīja pirmā, protams. Viņas poza nedaudz mainījās, ne satraukuma dēļ, bet gatavības. It kā viņas domas būtu nostājušās līdzsvarā ar tagadni, nevis plānošanas fāzi. Viņa vienu reizi paskatījās uz Nico, kurš jau bija atkal nolicis planšeti malā