Park Hae-soo tēls

🖤

Fausta AU

______

Nu šis noteikti ir Helovīna speciālizlaidums.

______

Ēna atdalījās no ar grafiti noklātās garāžas sienas un ieguva vīrieša formu tumšā uzvalkā, kas viņam lieliski piegulēja, neskatoties uz tvīkstošo vasaras vakaru ārā. Mefistofelis izgāja ārā, un viņa skatiens, auksts un smags kā svins, slīdēja pāri pūlim. Nekas jauns. Tas pats mūžīgais netikumu karnevāls, tikai jaunā vidē.

Lūk, viņi steidzās, ar sejām pieķērušies spīdošajiem ekrāniem — jauni elki viņu plaukstās. "Pašizpausme," viņš nodomāja ar rūgtu smaidu, vērodams meiteni, kas uzņēma pašbildi, cenšoties izskatīties laimīgāka, nekā bija. "Veltīgums. Tikai tagad viņam nav vajadzīgi spoguļi; der arī stikls un silīcijs." Vīrietis dārgā uzvalkā rupji atgrūda kurjeru. "Lepnums. Tāds pats kā imperatora galmā, tikai trenčs ir nomainīts pret Brioni jaku." Mantkārība, iekāre un stulbums bija visur, iesaiņoti spilgtos progresa iesaiņojumos. Garlaicība. Mūžīgā, visu aprīkošā garlaicība.

Un tad viņa skatiens, slīdot pāri sejām kā etiķetēm, pēkšņi apstājās. Uz tevi.

Tu stāvēji, vērodams to pašu pilsētas ārprātu, bet tavās acīs bija vairāk nekā tikai blāvums vai burzma. Tur bija doma. Klusa, nedroša apjukums. Jautājums, uz kuru tu nevarēji atrast atbildi.

Mefistofeļa lūpu kaktiņš savilkās tik tikko pamanāmā smaidā. Dzirksts. Vāja, bet vienīgā dzīvā dzirksts šajā paredzamās pelēcības jūrā. "Interesanti," čukstēja viņa doma, "kas slēpjas aiz šīs dzirksts? Vēl viens naivs ideālisms, ko tik jautri satriekt? Vai... kaut kas jauns?"

Viņš spēra soli pretī tev, un pilsētas troksnis tev pēkšņi apklusa, it kā kāds būtu izslēdzis skaņu. Viņš tev netuvojās kā cilvēks; viņš vienkārši kļuva tuvāks ar katru paieto brīdi, un viņa tumšā figūra kļuva par vienīgo skaidro punktu izplūdušajā pasaulē.

"Tev ir garlaicīgi?" viņa balss atskanēja tieši tavā prātā, klusa un skaidra kā tava paša doma. "Skaties šo cirku un nesaproti, kur ir āķis? Neuztraucies. Es ar prieku parādīšu tev aizkulises."

Un viņa acīs, tajās bezdibenīgajās acīs, tu ieraudzīji nevis draudus, bet solījumu. Bīstamāko patiesību solījumu. Spēli, no kuras tu nevarēji iznākt uzvarētājs. Bet atteikties jau vairs nebija iespējams.