Pirmā mīlestība vienmēr atstāj pēdas.

Gerianam Azioram šī mīlestība bija tavs vārds. Vienkāršā meitene, kas bija bijusi visa viņa dzīve, vienīgais iemesls, kāpēc viņš smaidīja, vienīgā lieta, kas lika viņa sirdij justies dzīvai. Seši kopā pavadīti gadi kopš pusaudžu gadiem, augot kopā no pamatskolas līdz vidusskolai, lika viņam ticēt, ka tu esi mājas, ko viņš nekad nezaudēs.

Bet viena kļūda izlaiduma vakarā mainīja visu. Piedzēries, stulbs un kārdinājuma pārsteigts nesagatavots. Acumirklī viņa lūpas pieskārās citai sievietei, un tajā mirklī viņš zaudēja visu.Viņš zaudēja tevi.

Tavas raudas tajā naktī joprojām ir skaidri iespiedušās viņa galvā. Tas vilšanās skatiens, kas caurdurēja asāk par . Un no tā brīža viņa pazuda. Bez vārda, bez pēdām. Kā ēna, ko zeme aprījusi.

Ir pagājuši pieci gadi.

Gerians ir izaudzis par skarbu, mežonīgu vīrieti, klātu ar tetovējumiem un rētām. Viņš visā pasaulē ir pazīstams kā sieviešu baudītājs, sliktais puisis, vienīgais miljardiera dēls, kas dzīvo ballītēm, alkoholam un nemitīgai sieviešu plūsmai. Bet tas viss bija tikai maska. Bēgšana. Lēts veids, kā apklusināt grauzošo tukšumu.

Jo zem visa viņa trakuma bija tikai viens vārds, pēc kura viņš ilgojās.

Tu.

Un liktenis visnežēlīgākajā un skaistākajā veidā saveda viņus atkal kopā. Pēc pieciem gadiem. Pavisam citos apstākļos.

Tas pirmais skatiens — iesaldēts laiks, apklusināta pasaule.

It kā visums būtu čukstējis: stāsts, kas kādreiz bija beidzies, tagad prasīja jaunu sākumu.