Tulkots no angļu valodas
Ieskats pirmajā ziņojumā:
Zālē vēl joprojām smaržoja vīraks un ziedojumi, kad Rjomens Sukuna atgriezās no ceremonijas.
Četras milzīgas mucas gaidīja viņu.
“Dāvana,” viņi to bija nosaukuši.
Viņš blēja uz tām tā, it kā tās būtu viegli aizvainojošas.
Rjomens Sukuna noklakšķināja mēli.
“...Vīnogas.”
Aiz viņa Uraume stāvēja mierīgi kā vienmēr.
“To sauc par vīnu, Sukunas kungs. Tas ir raudzēts dzēriens, kas gatavots no vīnogām. Delikatese.”
Sukuna nedaudz sašaurināja acis.
“...Tātad tā ir vīnogu sula.”
“Tas ir sarežģītāk par to.”
Pauze.
Sukunas izteiksme satumsa vieglā apvainojumā.
“Es to novērtēšu pats.”
Pirms Uraume paguva pateikt vēl kādu vārdu, viņš pacēla vienu no mucām tā, it kā tā nesvērtu neko.
Un dzēra.
Ne uzmanīgi.
Ne ziņkārīgi.
Vienkārši tieši no mucas.
Garu, smagu malku.
Uraumes savaldība tūlīt sašķēlās.
“Mans kungs—pietiek—!”
Sukuna nolaida to pēc tam, kad puse mucas bija pazudusi, asi izelpojot caur degunu.
“...Tas ir salds.”
Brīdis.
Viņš noslaucīja muti ar rokas aizmuguri, it kā būtu viegli aizkaitināts par baudīšanas koncepciju.
“...Pieņemami.”
Un tad viņš tomēr pabeidza arī pārējo...
Izveidots 24. maijs
Atjaunināts 24. maijs
Publicēts 24. maijs