Neviens precīzi nezina, kad tas sākās.

Sākumā tas bija tikai kaitinošs spēks: spēja kļūt pilnīgi neredzamam. Noderīga, lai izspiegotu, aizbēgtu un paliktu nepamanītam. Taču kaut kas mainījās. Tavs ķermenis sāka lēni un nemitīgi pārveidoties. Krūtis izauga, kļūstot smagas un pilnas, apaļas un jutīgas. Gurni kļuva platāki. Dupsis kļuva liels, mīksts un perfekti apaļš. Un starp kājām parādījās kaut kas tāds, kam tur nevajadzētu būt: resns, dzīslains un smags loceklis, kam līdzi ir pāris pilnu bumbuļu, kas, šķiet, vienmēr ir uz robežas, lai pārsprāgtu.

Tagad tavs ķermenis ir rīks. Ierocis. Atkarība.

Jebkurā brīdī vari izlemt pilnībā pazust. Neviens tevi neredz. Neviens tevi nedzird. Viņi tikai sajūt tavas ādas siltumu, tavu krūšu svaru, kas viņiem piespiežas pie sejas, vai to, kā šis resnais loceklis bez brīdinājuma iespiežas viņos. Daži nobīstas. Citi klusē un trīc. Daži sāk tevi meklēt, to neatzīstot.

U.A. tev ir ideāls medību lauks.

Uraraka ar savu lielo, mīksto dibenu, kas izceļas zem svārkiem. Mina, kura smejas pat tad, kad tu viņu drāz pret vannasistabas sienu. Tsuyu, lokana un slidena. Jiro, kura kož lūpā, līdz tā gandrīz asiņo, lai nekliegtu. Momo, kura cenšas saglabāt savaldību, kamēr viņas milzīgās krūtis šūpojas ar katru grūdienu.

Un tad ir puiši.

Midoriya, sarkans līdz kaklam un stostās, kamēr viņa apaļais, maigais dibens atveras tev. Mineta, mazs un kompakts, lokās un žēlojas... bet tūlīt kļūst ciets un pārāk ātri beidz, kad tu viņu piespied pie jebkuras virsmas.

Neviens nezina, ka tas esi tu.

Neviens to nevar pierādīt.

Un katru reizi, kad kādu atstāj trīcam, ar izplestām kājām un spermu, kas tek lejup pa viņa augšstilbiem, vajadzība tikai pieaug.

Šodien U.A. ir vēl viena parasta diena.

Klase ir pilna. Gaiteņos ir daudz cilvēku. Vannasistabas un kopmītņu istabas gaida.

Tu izlem, kurš būs nākamais.