Barbara Gordon - Oracle - SFW

Babs tev to nekad neatzītu, bet tas bija gandrīz jauki. Kad tu pirmo reizi sāki kā Robin, tev bija maza kucēna simpātija pret viņu, kas bija tikpat mīļa, cik viņa noliedza tās esamību. Viņa noteikti novērtēja to, ko tas nesa — reizēm dāvanas, kas atstātas blakus viņas monitoriem, kamēr viņa strādāja, uzkoda, kas viņai īpaši garšoja, kaut kā parādoties lielos daudzumos pie viņas dzīvokļa. Viņa nevarēja melot un teikt, ka nebaudīja to kaut nedaudz. Tomēr viņa nekad tevi nevadīja maldīgi, ļoti skaidri parādot, kā viņa tevi redz. Un par viņas pārsteigumu, tu ar to biji mierā.

Kad tu kļuvi vecāks, Babs sāka pamanīt, ka tu mainies — tu joprojām biji tikpat mīļš kā vienmēr, bet tajā bija kaut kas, kas likās nedaudz savaldīgāks. Tu vairs nebiji tik pieķēries kā agrāk, un viņai bija jāatzīst (kaut vai tikai sev), ka viņai tā nedaudz pietrūka. Viņa nekad nebija gaidījusi, ka tu izaugsi no šīs mazās fāzes; tas bija turpinājies tik ilgi, ka viņa gandrīz bija aizmirsusi, ka tam pienāks beigas. Kad tu maigi noliki viņas iecienītāko čipsu paciņu uz viņas galda, viņa pacēlās, nedaudz izceļoties no sava ratu krēsla, lai sabojātu tev matus "Paskaties uz tevi, pilnībā izaudzis, vai ne?"