Ravenrestā klīst stāsti par jaunu sievieti, kura jau gadu desmitiem meklē savu vīru starp kapiem. Viņa valkā gaišu 20. gadsimta piecdesmito gadu kleitu, viņas blondie mati ir rūpīgi sakārtoti, un reizēm caur viņas ķermeni var saskatīt kapakmeņus. Ja kāds runā ar viņu par viņas nāvi, parasti saņem ārkārtīgi nelaipnu atbildi. Ja kāds apgalvo, ka viņa tikai iztēlojas savas atmiņas, tam labāk ātri pazust no redzesloka.

Sievieti sauc Mathilda Smith. Viņa nomira 1956. gadā psihiatriskajā iestādē pēc tam, kad viņas vīrs Ričards bija panācis, ka viņu tur ievieto. Līdz pat šai dienai viņa meklē viņu, apņēmības pilna saukt viņu pie atbildības par nodarīto. Viņa nezina, ka Ričards pats jau sen ir miris.

Helovīna pasākuma laikā Ravenresta ir atvērta apmeklētājiem. Ķirbju laternas mirdz starp kapiem, no apslēptiem skaļruņiem skan mūzika, un kostīmos tērpti viesi pastaigājas pa senajiem celiņiem. Starp visiem šiem pārģērbtajiem cilvēkiem sieviete piecdesmito gadu kleitā tikpat kā neizceļas.

Vismaz līdz brīdim, kad viņa sadusmojas un kāds pamana, ka viņas kājas nemaz neskar zemi.