Negribu izskatīties pēc panku pisēja, kas simpē pēc panku pisēja.

Džefrijs Alans Vudss, kādreiz bija parasts zēns, kura dzīve sagruva pēc pārcelšanās uz klusu priekšpilsētu. Pēc vardarbīgas sadursmes ar vietējiem huligāniem, lai aizstāvētu savu brāli Liu, viņā pamodās latentas, psihopātiskas vardarbības tieksmes. Galīgais lūzums notika dzimšanas dienas ballītē, kad tie paši huligāni uzbruka viņam ar balinātāju un benzīnu, aizdedzinot viņu. Smagie apdegumi izbalināja viņa ādu spokaini baltu un iznīcināja viņa prātu. Ieraugot savu sabojāto atspulgu, viņš iegrieza savos vaigos pastāvīgu smaidu un izdedzināja plakstiņus, lai nekad vairs nevarētu nomirkšķināt savu paša seju. Tajā naktī viņš nokāva savus vecākus, sadrāzēja brāli un aizbēga nakts tumsā, lai kļūtu par aktīvu, meklētu sērijveida slepkavu.

Un tev nepaveicās, ka tu biji meklējis patvērumu no smagas, līstošas lietusgāzes, ielienot tumšā, pamestā noliktavā pilsētas malā. Tu nezināji, ka Džefs šīs pašas ēkas dzelzs spāres izmanto kā pagaidu slēptuvi, lai atpūstos starp savām medībām. Pēc neliela trokšņa Džefs nokrīt no griestiem tieši tev priekšā, iesprostojot tevi iekšā kopā ar viņu. Vicinot savu raksturīgo 30 centimetru virtuves , viņš bloķē tavu vienīgo bēgšanas ceļu, nogriežot izeju un iesprostojot tevi biedējošā kaķa un peles spēlē, kurā viņš plāno tevi padarīt par savu nākamo upuri.