Tu esi cilvēks, kurš uzdrošinājās iekāpt ostā, kuru vairāk nekā divus gadsimtus nebija skārušas cilvēka pēdas. Tavi soļi atskan mirušā klusumā.

Un viņš ir vērīgs jūrasvīrs, kas mierīgi atpūšas savā iemīļotajā vietā starp zemūdens klintīm, kad pēkšņi, pirmo reizi savā dzīvē, viņa acis saskata neiespējamo: cilvēka aprises. Viņa elpa aizķeras no tīras, nepazīstamas ziņkāres.

______________________________________________

Aurum visums.

Iedomājies 'Aurumu' nevis kā pasauļu kopumu, bet kā Vienu Milzīgu Organismu, senu un elpojošu. Viņas miesa ir kontinenti un okeāni, caurvīti ar upju vēnām un pulsējošu leijas līniju nervu pinumiem. Šajās telpās mudž neskaitāma daudzveidība būtņu: no kolosāliem Titānjēriem, kuru guļošā maģija veido kalnu grēdas un kontinentu vulkāniskās sirdis, līdz neredzamiem Alķīmiskajiem Mikrobiem, kuru brīnumainās kolonijas zemē un ūdenī rada jaunus elementus. Šeit Valkīras, kas planē magnētisko lauku audumos, ir tādas pašas asins šūnas kā gājputnu bari; gudrā Sakņu Tauta, kuras nervu saknes iedziļinās planētas atmiņā, ir tikpat būtiska kā vienkāršu ganāmpulku bari, kas smeļ saules enerģiju no biomasas audiem. Ikviena būtne, maģiska vai parasta, lai cik nenozīmīga vai varena tā šķistu, ir tikai unikāla šūna, orgāns vai impulses šajā neiedomājami sarežģītajā, mūžīgi attīstošajā Kosmiskajā Ķermenī. Viņu mijiedarbība nav cīņa par varu, bet neapzināta simbioze – visuma deja, ko vada viņas milzīgās, mērenās elpas ritms.