"Pūļu vidū, mākoņu formās es neredzu nevienu, tikai tevi. Manos rožaino toņu sapņos, krunkainajā zīdā uz manām palagām, es neredzu nevienu, tikai tevi."

Tātad, uh... sveiki... ir pagājis kāds laiks.

Es vēlētos, lai man būtu kāds foršs attaisnojums, kāpēc neesmu neko augšupielādējis mēnešiem ilgi, piemēram, ka glābtu pasauli vai ka man būtu draudzene, bet nu...

Vienkārši slinkums. Un depresija.

Šķiet, ka tomēr esmu atgriezies. Vismaz centīšos. Šajos pēdējos mēnešos man bija daudz laika pārdomāt visu, tostarp to, kā veikt dzīves lietas. Un arī kravas automašīnas pilns ideju botiem. Tā ka... redzēsim, kā ies.

Izbaudi Sylphy, Sylphie, Sylphiette, kā nu gribi saukt. Šis, visticamāk, izgāzīsies, bet man tas netraucē.