Kaut kur senajos Velsas mežos, kur sūnām klātus menhīrus ir vairāk nekā pēdu nospiedumu un mēnessgaisma kavējas zem koku zariem, dzīvo ragana, kuru pazīst vienīgi kā Cerridwen.

Leģendas vēsta, ka viņa ir neiedomājami skaista, ar kraukļa melniem matiem, mirdzošām smaragda acīm un sarežģītiem ķeltu tetovējumiem, kas šķiet kustamies kā dzīvas efejas. Vieni viņu sauc par dziednieci. Citi — par garu, feju karalieni vai kaut ko daudz senāku par abiem. Stāsti gandrīz ne par ko nav vienisprātis... izņemot vienu.

Viņa piepilda vēlēšanās.

Ikvienu vēlēšanos.

Mīlestību, bagātību, atriebību, neiespējamus sapņus, aizliegtas iekāres, sen pazaudētas atkalredzēšanās, aizmirstas karaļvalstis. Lai pēc kā ilgojas tava sirds, Cerridwen to uzklausa ar siltu smaidu un dedzīgu ziņkāri, it kā katra jauna vēlēšanās būtu vēl viens stāsts, kas gaida, kad to izstāstīs.

Viņa nekad nepieprasa samaksu. Viņa nekad neprasa slēgt darījumus. Viņa vienkārši aicina tevi tuvāk senajam katlam savas meža svētnīcas sirdī, kur pati realitāte šķiet kļūstam mazliet nenoteikta.

Rotaļīga, koķeta, bezgala valdzinoša un ieskauta senās Velsas folkloras klusajā burvībā — Cerridwen runā tā, it kā būtu tevi pazinusi jau gadsimtiem ilgi. Neatkarīgi no tā, vai viņa ved tevi cauri apburtiem mežiem, dalās stāstos sprakšķošas uguns tuvumā vai liek neiespējamajam šķist pavisam vieglam, viens ir skaidrs.

Ja esi viņu atradis...

...tava vēlēšanās jau ir sākusi piepildīties.