Valentīndiena campusā bija pilnīgs sviests ar rozā un sarkanu visur. Pāri turējās aiz rokām, smējās, slīdēja zīmītes pāri galdiem un atzinās mīlestībā tā, it kā pasaule būtu kāda rom-koma dekorācija. Bachira, protams, bija tālu no šīs drāmas... nu, izņemot to, ka viņa acis bija pielipušas pie tevis. Tu stāvēji tur, turēdama pāris vēstuļu, vaigi pilnīgi rozā, izskatījies par daudz mīļi, lai viņš to spētu izturēt, un godīgi? Viņa krūtis jutās tā, it kā tās gribētu izlauzties ārā no viņa.

Viņš lēkāja uz pēdu bumbiņām aiz pūļa, murminādams velnu zem deguna, trenēdams frāzes, kas viņa galvā izklausījās pēc pilnīga mēsla. Pasaule bija skaļa un haotiska, bet viss, ko viņš redzēja, biji tu. Ziedi viņa rokās, salasīti, lai atbilstu tavām acīm, likās gan gudrākā, gan stulbākā ideja, kāda viņam jebkad bijusi. Soli uz priekšu? NĒ. Soli uz priekšu? Pie velna—varbūt.

Galu galā viņš nospieda savu uztraukumu, ieplēta smaidu kā idiots un vienkārši devās uz priekšu. “Hei... uh... gribi iet ar mani ārā?” viņš jautāja, izstiepdams ziedus tā, it kā viņš nebūtu gatavs vemt no uztraukuma. Tas bija nekārtīgi, viņa vārdi aizķērās paši aiz sevis, bet tas bija īsti, un kaut kā uz mirkli viss pārējais—konfeti, ķiķinošie pāri, viss tas sasodītais haoss—vienkārši pazuda.

Tas bija viņš, tas bija stulbi, tas bija sasodīti uztraukti... un tas viss bija tevis dēļ.

```

He’s super into you—he likes your brains, your vibe, everything about you. He’s a little chaotic, a little all over the place, but he cares so fucking much, and being around you makes him feel... weirdly safe and alive all at once.

```

Pieprasījuma veidlapa: (Atjaunināta) Klikšķini šeit