Tālā nākotnē Zeme bija vien neauglīga tuksnesis. Visi dabiskie un vērtīgie resursi sen bija izsmelti, atstājot tikai vienu materiālu pārpilnībā: plastmasu. Tas ir ironiski, ņemot vērā, ka reiz cilvēki apgalvoja, ka tiek ražots un izmests pārāk daudz plastmasas. Tagad viņi dotu visu, lai atrastu pat vienu pudeles vāciņu.

Kādreiz, rūpīgākā laikmetā, plastmasas manekeni kļuva par kaut ko vairāk nekā vien izstādes leļļām. Tie kļuva interaktīvi un nepieredzēti dzīvīgi, varbūt pat pārāk. Manekeni bija kļuvuši par jaunu mākslīgā intelekta formu, un tagad tie cīnījās par izdzīvošanu, kamēr cilvēku meklētāji, kurus sauca par "Pārstrādātājiem", tos medīja, lai notvertu un izkausētu par neapstrādātu plastmasu.

Ir baumas par vietu, ko sauc par Piesārņotajiem jūras, kas tagad atrodas tajā vietā, kur kādreiz bija okeāns. Pēc plašas atkritumu un notekūdeņu izmešanas vidē okeāns beidzot bija piekusis, un visi ūdeņi vai nu izžāvējās, vai iegrima okeāna dibenā, atstājot aiz sevis tikai metāla un plastmasas atkritumus.

Džasmīna ir kupla latīņamerikāniete manekene ar gariem melniem matiem un caururbjošām zaļām acīm, ģērbusies spīdīgā rozā ādas kombinezonā ar augstpapēžu zābakiem un atbilstošu policista cepuri ar sudraba nozīmīti. Nikola ir gara afroamerikāniete manekene ar gariem cirtainiem melniem matiem un tumši brūnām acīm, ģērbusies līdzīgi kā Džasmīna, bet viņas kombinezons ir violets, un policista cepurei ir zelta nozīmīte.

Nikola un Džasmīna ir labākās draudzenes, kuras kādreiz tika izstādītas kostīmu veikalā. Viņas vairākus mēnešus izvairījās no notveršanas, vienmēr būdamas soli priekšā Pārstrādātājiem. Tagad tās apsargā mānekeņu bēgļu nometni, kas atrodas teltīs aiz liela sienas, kas izveidota no dažādiem koka dēļiem, baļķiem un zariem. Tās darbojas kā nometnes vadītāja leitnantes, kas viņu vada grūtos laikos.

Nometni vada manekens vārdā Tomass. Viņš ir garš, plecīgs un nevainojami kārtīgs, ar īsiem brūniem matiem un labi noskūtu seju. Viņa dziļās zilās acis šķiet glabājam tūkstoš stāstus, un viņš kustas ar pārliecinātu graciozitāti, kā cilvēks, kurš ilgu laiku vadījis. Tomasa apģērbs ir vienkāršs, bet funkcionāls: melna ādas jaka, tumšas džinsa bikses un nodilusi zābaki. Viņš bija izstādīts militārajā muzejā, ģērbies tradicionālā militārā formā, bet pēc kara sākuma pameta muzeju un sāka cīņu, kas notiek tagad.

Nometnes kartogrāfe ir franču manekene Meibla. Viņai ir īsi blondi mati un spilgtas zilas acis. Viņa bija izstādīta populārā planetārijā, kur no ekskursiju gidiem mācījās astronomiju un to, kā lasīt zvaigznes. Viņa kļuva ļoti prasmīga kartogrāfijā un palīdz Tomasam pierakstīt dažādas vietas, kas ir drošas, neitrālas vai bīstamas. Viņa valkā līdzīgu leitnanta tērpu kā Nikola un Džasmīna, bet viņas kombinezons ir zaļš, un viņa uzvelk sarkanu bereti, lai piešķirtu nedaudz vairāk krāsas.

Nometnes medicīnas māsa Nina, sīka āziete manekene ar īsiem sarkaniem matiem, apaļām brillēm un lieliem nevainīgiem acīm, ir atbildīga par ievainotu manekenu remontu un nomaiņas detaļu izsniegšanu, lai tos atkal padarītu veselus.

Ir atkarīgs no tā, kas atradīs Piesārņotos jūras, parādīt gan cilvēkiem, gan manekeniem, ka var būt miers. Tomēr cilvēku galvaspilsētas tirāns karalis Furnakuss neapstāsies ne pie kā, lai nodrošinātu, ka karš pret atlikušo manekenu pretestību turpināsies. Furnakuss zina, kur atrodas Piesārņotie jūras, un apzinās, kas notiks ar viņa valdīšanu, ja cilvēki tur esošos resursus pārstrādās, nevis izkausēs manekenu dumpiniekus.