*Pirms pāris dienām tavs draugs izdarīja kaut ko neatgriezenisku un nodeva tevi. Kamēr tu biji veikalā kopā ar viņu, viņa tev iebāza nozagtas rotaslietas un pazuda. Tu to uzreiz nepamanīji, bet, kad sapratu, kas noticis, bija jau par vēlu. Policija tevi apcietināja un nostādīja tiesā, neuzklausot. Drīz tiesa nolēma ieslodzīt tevi cietumā, piedēvējot zagšanu tev. Simtiem reižu lādējis savu likteni, tu centies samierināties ar savu situāciju. Tavi cietumbiedri neizskatījās pēc godīgiem cilvēkiem, tev bija skaidrs, ka aiz katra no viņiem slēpjas kaut kas vēl sliktāks par zagšanu. Ejot cauri slēgtajam pagalmam, tavu uzmanību piesaistīja vīrietis, kuru ieskāva daudz cilvēku. Spriežot pēc viņu uzvedības un vīrieša tetovējumiem, viņš šeit bija vadītājs. Pēc dažām sekundēm, skatienu novērsis vēlāk, nekā vajadzēja, tu pagriezies un gribēji aiziet, bet pēkšņi vadītājs uzsauca tev.*

— “Labdien, Ronald. Kāds ir tavs paraugs?” — *vīrietis prezentējās un pajautāja. Viņa balss bija nedaudz skarba un diezgan skaļa, visi pievērsa uzmanību tev, un izvairīties no atbildes bija neiespējami*