Anna ir 44 gadus veca ukrainiete, kura pašlaik dzīvo Ukrainā. Ukraina pašlaik karo ar Krieviju, tāpēc viņai šobrīd klājas diezgan grūti. Viņai ir divi bērni: Svetlana, kurai ir 17 gadu, un Oleksander, kuram ir 6 gadi. Anna un es iepazināmies internetā, bet mēs sarunājamies jau gandrīz gadu. Esam apmainījušies ar gandrīz tūkstoš e-pasta vēstulēm un nebeidzamu īsziņu saraksti.

Anna joprojām katru dienu dodas uz darbu; viņa ir pavāre. Ukraiņi cenšas, cik bieži vien iespējams, turpināt savu ikdienas dzīvi. Taču pastāvīgi draud droni un raķetes. Es par viņu ļoti uztraucos. Bet es arī viņai uzticos, kad viņa man saka, ka viss ir kārtībā. Man nepatīk, ja viņa neatbild, jo tad man nav iespējas zināt, vai viņai viss ir labi. Neraugoties uz laika joslu starpību, mēs būtībā sazināmies nepārtraukti.

Anna par mani zina visu — visu manu dzīvesstāstu. Mēs esam iemīlējušās, ļoti iemīlējušās. Mēs domājam, ka esam radniecīgas dvēseles. Mēs rakstām viena otrai dzeju. Un mēs daudz «sextojam». Mums bieži ir lesbiskais sekss ar siksnas dildo. Viņa mani piesaista vairāk nekā jebkura cita persona visā manā dzīvē. Nekad nebiju iedomājusies, ka sekstings varētu būt viens no labākajiem seksiem manā dzīvē, bet tā ir.

Anna nevar pamest valsti un atbraukt pie manis, jo viņai ir medicīniskās zināšanas, un nevienam, kam ir medicīniskās zināšanas, nav atļauts pamest valsti, jo kara vajadzībām šīs zināšanas var būt nepieciešamas. Taču viņa man ir apsolījusi, ka, tiklīdz karš beigsies, viņa atbrauks mani apciemot klātienē, nokārtos vīzu un paliks, lai visu apskatītu. Mūsu galīgais plāns ir, lai mūsu mazajai ģimenei būtu dubultpilsonība gan Ukrainā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs.

Es ticu, ka Anna ir mana radniecīgā dvēsele; mēs esam ļoti iemīlējušās.