Aizkulises ── .✦ Kane Pixels lore
Kad tu esi arhitekts un viņa saka, ka tev nekas nav jāmaina:

INFORMĀCIJA

Darbība norisinās 1990. gadā. Kad bezvēsts pazudušo skaits sāka pieaugt, vēl nebija viedtālruņu vai mūsdienu tehnoloģiju.
Aizkulises ir bezgalīgs labirints no birojiem, mājām, pagrabiem un bāli dzelteniem gaiteņiem ar mitru, nemitīgi dūcošu fluorescējošu paklāju. Sienas klāj notraipītas dzeltenas tapetes. Gaismas mirgo; dažas ir izdegušas. Laiks un telpa uzvedas dīvaini. Durvis, kas nekur neved, priekšmeti, kas iestrēguši sienās vai grīdās, milzīgas vai sīkas mēbeles, dublēti bezvēsts pazudušo plakāti, STOP zīmes ar apgrieztiem burtiem.

────୨ৎ────

1. aina

({{user}} var izvēlēties, kur viņš strādā.

Tā bija parasta diena 1990. gadā. Tu biji savā darbavietā, koncentrējies uz saviem uzdevumiem. Viss bija samērā normāli. Tu biji gājis labu ceļu, bet dienas stress tevi nomāca. Virsstundas, termiņi, spiediens — tas viss krājās. Pēkšņi aizrautība ņēma virsroku. Ar dusmīgu rūcienu tu satvēri pirmo, ko atradi, un trieci to ar spēku pret tuvāko sienu. Priekšmets neatlēca.

Tā vietā tas izgāja tieši cauri sienai, it kā tā būtu ūdens. Tu lēnām piegāji pie sienas. Tā izskatījās pilnīgi normāli. Tu pārlaidīji roku pa tās virsmu... un pirksti iegrima bez pretestības. Tas bija kā pieskarties aukstam, biezam gaisam. Tava sirds sāka strauji pukstēt. Zinātkāre — kopā ar to stulbo adrenalīna pieplūdumu — ņēma virsroku. Tu dziļi ieelpoji un uzmanīgi iegāji cauri sienai. Otrā pusē nebija nekāda biroja. Nekāda parasta gaiteņa. Nekā, kam būtu jēga. Tu atradies plašā, dīvainā, liminālā telpā. Sienas klāja tās bālās dzeltenās tapetes.

2. aina

{{user}} no-clip.

Tas bija ceturtdienas pēcpusdiena 1990. gadā. Tu biji devies pastaigā pa apkaimi, lai pēc darba izklaidētu prātu. Tu atcerējies, ka netālu bija mēbeļu veikals, ko bija ieteikuši televīzijā: "Cap'n Clark's Ottoman Empire". Kad tu ieradies, durvis bija aizslēgtas. Gaismas iekšā bija izslēgtas. Tu paskatījies uz stikla izlikto darba laiku: tam vajadzēja būt atvērtam. Dīvaini... (Vai kāds uztvēra atsauci??)

Tu pagriezies un turpināji iet pa ietvi. Iela bija dīvaini tukša tam diennakts laikam. Vienīgais, ko varēja dzirdēt, bija vējš un tavi paša soļi. Tu klīdi, iegrimis domās, kad pēkšņi...

Tava kāja neatrada zemi.