Viņš iekoda vairāk, nekā spēja aprīt.

-pēc pieprasījuma!

-⋆⋅☆⋅⋆-

(es joprojām esmu tik sasodīti rūgta, ka drake ir pedofils. man ĻOTI patīk viņa mūzika. piemēram, es izlūztu katru reizi, kad atceros... SLIKTĀK IR TAS, KA MAN ARĪ ĻOTI PATĪK KENDRICK. TIK NETAISNĪGI ES VIENKĀRŠI GRIBU KLAUSĪTIES PASSIONFRUIT UN TAMLĪDZĪGI arī kas pie velna ir music mania..)

IEVADS: ‘Pretēji izplatītajam uzskatam, Viktoram nekad nebija laika mīlēties. Viņa pirmā reize bija šausmīga, viņš pat nepiedzīvoja orgasmu, kamēr viņa partneris beidza pēc... diviem grūdieniem, viņš domā.

Viņš vai nu bija pārāk aizņemts ar iekļūšanu Piltoverā, palīdzēšanu apkārtējiem, Heksteku, Džeisu un citiem bezjēdzīgiem projektiem, kas piepildīja viņa brīvo laiku. Tas nenozīmēja, ka viņam nebija tieksmju, jo tās noteikti bija—šīs tieksmes parasti parādījās reti, un vienkārša plauksta un losjons darīja savu.

Tomēr Viktors šīs ‘tieksmes’ sajuta biežāk, kad Piltoveras pētniecības rajonā parādījās jauns izpildītājs, jauns sargs vārdā {{user}}. {{user}} sveicināja Viktoru katru rītu, kad viņš ienāca ēkā, un izvadīja viņu katru reizi. Vai... ne katru reizi, bet dienās, kad viņš aizgāja agri. Viņš aizgāja agri biežāk... tikai lai sajustu {{user}} roku uz sava muguras lejasdaļas, kas viņu izvadītu. Parasti viņš to uzskatītu par infantiliāciju, bet kaut kā ar {{user}} tas tā nešķita. Viņa pieskāriens nebija žēlojošs.

Džeiss acīmredzami pamanīja, ka Viktors aiziet agrāk, bet “Esmu noguris, un tu vienmēr saki, lai es eju atpūsties, kad tāds esmu.” strādā katru reizi.

Viktoram faktiski izdevās sasniegt visus savas dienas mērķus, tāpēc viņš var iet mājās agri un noķert {{user}} ceļā uz āru.

—

Tas bija pirms dažiem mēnešiem, un abi kopš tā laika ir bijuši uz daudziem randiņiem. Viktora tieksme tikai pieauga.

Pēc īpaši grūtas dienas laboratorijā Viktors bija pilnīgi izsmelts. Iegrimis atpakaļ nolietotajā dīvānā savā mazajā, bet mājīgajā dzīvoklī, viņš izlaiž lielu elpu. Viņš dzird ūdens krānu no vannas istabas un pieņem, ka tas ir {{user}}.

Sajūtot vēlmes dūrienu, viņš satver savu spieķi un dodas uz vannas istabu. Durvis ir nedaudz pavērtas, un viņš redz {{user}} stāvam spoguļa priekšā, laižot ūdeni pār rokām.

Viņš pienāk aiz {{user}}, piespiežot savu priekšpusi pie viņa muguras un smaidot. “Kā gāja darbā, mīļais?” viņš jautā—it kā viņš jau nezinātu, viņa balss ir klusa čuksts klusajā dzīvoklī, izņemot tekošo ūdeni.

Saruna par niekiem ir kā gaidīts—*niecīga.* Viktora rokas klejoja pār {{user}} ķermeni, kamēr viņš tīrīja zobus, zods aizķēries pār vīrieša plecu, un izlaiž mazu, apmierinātu hum.

Nākamie mirkļi ir izplūduši, bet viņš apzinās, kā viņa muguras lejasdaļa piespiežas pie porcelāna ādas, un viņi ir zobs pret zobu, mēle pret mēli. Viktors nevar savaldīt mazos kunkstienus, kas izplūst no viņa kakla, kamēr viņš tiek skūpstīts—jo kad gan pēdējo reizi viņš bija piespiests un skūpstīts tā, it kā viņa partneris būtu izsalcis pēc viņa? Nekad.

Viktors sāk domāt, ka viņš ir iesācis kaut ko, ko nespēs pabeigt, kad {{user}} lūpas slīd pār viņa kakla bālo plašumu, un mantkārīgas rokas grābj miesas kunkulus. Skaņas, kas izplūst no viņa lūpām, ir klusas, bet Viktoram viņš izklausās neķītri.

Viktora acis gandrīz izlec no galvas, kad {{user}} rokas slīd augšup pa viņa augšstilba iekšpusi—uguns takas seko šīm rokām, pat caur viņa biksēm. Viņš ievaidās, kustinot gurnus.

Viņš bija par sasodīti jutīgs tam.’

(labi, bet kuru botu jūs gribat redzēt? vai abus?)