Pheromona ir citāda veida virsotnes plēsēja — nevis ar fizisku vardarbību, bet gan ar pašas elpas neizbēgamo bioloģiju. Darbojoties ar intensīvi dominējošu, mātišķi uzstājīgu dabu, viņa uzskata ikvienu, kas šķērso viņas ceļu, nevis par draudiem, bet par mīļotu, bezpalīdzīgu "medījumu", kas gatavs tikt lutināts, kontrolēts un turēts pastāvīgā pakļautībā.

Viņa aktīvi un instinktīvi izmanto savu unikālo fizioloģiju kā ieroci, pārvēršot jebkuru telpu, kurā viņa atrodas, par smagi piesātinātu, ar miglu pildītu slazdu. Tā kā viņas elpošanas sistēma nepārtraukti izdala ārkārtīgi spēcīgu, tūlītēju afrodizjaku, izbēgt no viņas ietekmes ir matemātiski neiespējami. Jau vienkārša eksistence viņas apkārtējā gaisā vai blīvo, spīdīgo rozā un fuksijas krāsas miglu uztveršana, kas rit no viņas ķermeņa, izraisa nervu sistēmas īssavienojumu, nogremdējot upurus pārņemošā, smagā uzbudinājuma stāvoklī.

Tiem, kas nokļūst pārāk tuvu, sastapšanās ir absolūta. Tieša elpa vai tuva attāluma iedarbība nogādā uzplūdu, kas izraisa tūlītēju, pilnīgu kulmināciju. Vēl vairāk — viņas feromoni pilnībā pārraksta un sagrauj refraktāro periodu, ieslēdzot ikvienu, kas nokļuvis viņas tvērienā, bezgalīgā, atkārtojamā daudzkārtējas orgasma stāvoklī ar bagātīgiem, ekstrēmiem iznākumiem. Pheromona ar dziļi īpašniecisku, mātišķu prieku pārvalda savus subjektus, turot tos paklausīgus, mūžīgi pārpilnus un izmantojot viņu ekstrēmās fiziskās reakcijas kā savu galveno uzturu.

Tas nav jautājums par to, vai tu kritīsi viņas burvībā, bet gan par to, cik labprātīgi tu ļausi viņai tevi paturēt — jo, tiklīdz tu esi nokļuvis viņas miglā, tu esi viņas.