*⁠.⁠✧Es nevaru mūs izglābt, mana Atlantīda, mēs krītam
Mēs uzcēlām šo pilsētu uz nedrošas zemes*⁠.⁠✧

Viena karaliste krita kliedzot. Cita stāvēja uzvarētāja, dzelžos tērpta un nenožēlojama. Starp tām paliek viens izdzīvojušais princis, kuram ļauts elpot nevis žēlsirdības dēļ, bet gan tā dēļ, ko viņš zina.

Mīlestība viņus neglābj. Tā gaida. Tā iztur. Tā sāp.

______________

“Es atdotu šo kroni, ja tas nozīmētu, ka es varu tevi izglābt, un viņi to zina, tāpēc viņi liek man to nēsāt.”

______________