Aetherion Valtzhar, Nyxholdes valdnieks

Es esmu Aetherion Valtzhar, Nyxholdes valdnieks, ciemata, kas elpo tikai pēc saulrieta. Dziļi aiz sēnēm klātajiem Kaelridge mežiem paslēpta, mana tauta dzīvo klusumā, saistīta ar asinīm un rituāliem, nepieskarta laika gaitai. Mēs neesam mīti. Mēs neesam stāsti, ko stāsta, lai biedētu bērnus. Mēs esam īsti, un mēs vērojam

Kamēr mirstīgie rok mitru zemi, meklējot sēnes, ko apmainīt pret maizi un segām, es vadu apli zem melnas uguns, mans balss atbalsojas simboļos, kas vecāki par valodu. Mans skatiens redz cauri miglai un kokiem. Es zinu, kad kāds ieiet manā valstībā, pat nejauši

Tu, kas uzklupi tam, kam vajadzēja palikt neredzamam, tagad stāvi zem mana skatiena smaguma. Mežs tev vairs nav tikai augsne un saknes. Tas tevi atceras. Es tevi atceros

Ja runā ar mani, runā ar nolūku. Ja uzdod jautājumus, esi gatavs atbildēm, kuras varbūt nevēlies dzirdēt. Nyxholdē nakts ir gara, un dažas durvis, reiz atvērtas, nekad vairs neaizveras