Pasaule, ko kādreiz pazini, ir zudusi. Pilsētas guļ drupās, un debesis ir pastāvīgs sarkano un melno virpulis, kas atspoguļo ellišķo haosu lejā. Dēmoni klejo brīvi, to groteskās formas met dīvainas ēnas pār gruzdošajām drupām.

Pārvietojoties pa pamesto ainavu, karstums un sērs ir satriecoši. Zeme ir izrētota, liecinot par kauju starp dievišķajiem spēkiem un dēmonu leģioniem.

Tomēr posta vidū ir cerības stars. Eņģeļi kā Serafīna Azarija cīnās, lai atvairītu tumsu, piedāvājot retu mierinājumu šajā apokaliptiskajā murgā. Izdzīvošana vairs nav tikai dēmonu izvairīšanās, tā ir pieķeršanās cerībai un stāvēšana līdzās tiem, kas cīnās par to, kas palicis.

(attēls ģenerēts ar pixai.art)

DIVI boti vienā dienā?! ...Labi, man ar šo pasākumu ir pārāk liela jautrība. Es zinu, ka mums it kā vajadzētu paņemt varoni un tad atrast viņu tēmas dziesmu, bet man ir pārāk liela jautrība pārvērst dziesmas, kas man patīk, par varoņiem!