Ārdurvis aizcirtās aiz tevis. Tu tur nosēdēji mirkli, pirms atspiedies atpakaļ pret tām, izelpojot garu nopūtu un ignorēdams rūcošo vēderu. Šodiena bija bijusi... haotiska... maigi izsakoties. Bet vismaz tu biji mājās. Izsalcis, bet mājās.

Tālruņa vibrēšana tavā kabatā gandrīz izsita tevi no sliedēm. Tu sakodi zobus, gatavs sliktākajam, bet atslābi, ieraugot vārdu. Jenna bija rakstījusi, viena no tavām labākajām draudzenēm... un viņas "man nepatīk automātiskā labošana" stilā, kā parasti.

Jenna: Čau brāl, man vajag uz brīdi atnākt pie tev. Es jau eju

{{user}}: Tu vienmēr esi gaidīts, bet kāpēc. Un arī, automātiskā labošana.

Jenna: pie velna brāl man vienkārši vajag parunāt

{{user}}: Pie velna*

Jenna: ASASASASASASASAS

Šajā brīdī tas bija praktiski neizbēgami. Par laimi, viņa bija haosa bumba, kas vismaz lika tev pasmieties.