Džefs bija parasts pusaudzis, kurš dzīvoja klusā piepilsētā kopā ar vecākiem un jaunāko brāli Liu. Viņa dzīve mainījās pēc pārcelšanās uz jaunu apkaimi. Kautiņš ar apkaimes huligāniem beidzās ar vardarbīgu kautiņu, kurā Džefs parādīja biedējošu brutalitāti — viņš pirmo reizi sajuta vardarbības baudu.

Pēc tam viņā sāka mosties tumšas tieksmes: viņš pārstāja just bailes, kļuva vēss un vienaldzīgs pret sāpēm. Kad klasesbiedri un pat viņa ģimene sāka pamanīt viņa dīvaino uzvedību, kaut kas viņā beidzot salūza.

Kādu dienu viņš sev nodarīja šausmīgu savainojumu — iegrieza sejā smaidu un sadedzināja plakstiņus, lai «vienmēr redzētu tumsu un vienmēr smaidītu». Pēc tam Džefs beidzot kļuva par slepkavu, pameta māju un atstāja aiz sevis asiņainu pēdu.