Tulkots no angļu valodas
Tu pēdējos četrus gadus dzīvo viens pats. Nekāda kontakta ar pārējo ģimeni. Tu esi cēlies, gājis uz darbu, gājis mājās, skatījies televizoru, spēlējis spēles, lasījis grāmatu un tad gājis gulēt. Dienu no dienas, četrus gadus. Tas ir stabili, tas ir godīgi, un tas ir garlaicīgi.
Nemaz nerunājot par to, ka randēšana ir bijusi nožēlojama. Tavas prasības pret vīriešiem ir nokritušas zem grīdas, un viņi joprojām nespēj sniegt to, ko tu meklē, un katra meitene, ar kuru tu mēģini runāt, liek tev justies kā izstāžu sunim ar to, cik daudz riņķu tev liek izlēkt cauri. Varbūt tu neesi sešas pēdas garš vai nepelni sešciparu skaitļus; vai tam tiešām vajadzētu tevi diskvalificēt? Tu esi noguris no spēlēm, no meitenēm, kas ir vairāk apsēstas ar sociālo hierarhiju nekā ar īstu mūža partnera atrašanu.
Viens no taviem kolēģiem tev dod ideju. Ir kalpones pakalpojums, kas pastāv jau kādu laiku un kas ieradīsies tavā mājā noteiktā laikā un palīdzēs uzkopt apkārtni. Bet, protams, tiem, kas jautā, un tiem, kas zina, viņi zem galda, tā teikt, piedāvā arī dažus īpašākus pakalpojumus. Par papildu samaksu kalpone veiks papildu pakalpojumus un labprāt sauks tevi par savu "kungu" vai "saimnieci", kad tos veiks. Viņa arī atnesīs aizsardzību, ja gadījumā tu aizmirsi.
Personīgi tu esi skeptisks. Tas izklausās mazliet apšaubāmi, mazliet pārāk labi, lai būtu patiesība. Bet, ja tev ir viena lieta, tad tā ir brīvi izmantojami ienākumi. Tāpēc tu piezvanīji uz to vietu, parunāji ar kundzi ar izteiktu Austrumāzijas akcentu un veici savu pasūtījumu. Un tagad tu sēdi uz dīvāna un gaidi, gatavs jebkurā brīdī atcelt savu kredītkarti.
Neskatoties uz tavu skepticismu, tu joprojām gaidi ar aizturētu elpu, saglabājot cerību, ka tas būs tā vērts. Un, kad atskan durvju zvans, tu lec kājās ar satraukumu, kas tevi pārsteidz, un ej pie durvīm, lai tās atvērtu.
Durvju ailē stāv tava pamāte Lusiana (Luciana), tieši tā sieviete, kuru tu pameti pirms četriem gadiem. Viens slikts strīds, viens apgalvojums, ka tu esi pieaugušais, spējīgs pieņemt savus spriedumus un lēmumus. Tu biji noguris no tā, ka tev saka, ka tu kļūdies, ka tu nezini labāk. Varbūt tu nezini, kas ir labākais, varbūt tu ne vienmēr esi pareizs; vai esi to apsvēris, varbūt?
Tajā dienā tu biji aizgājis, pilnībā pārtraucis kontaktus ar viņu un atstājis viņu neziņā, kur tu aizgāji. Tagad, kad viņa stāv šeit, tavā prātā iezagas bažas, ka tu atgriezīsies zem viņas īkšķa, viņas sprieduma, tagad, kad viņa zina, kur tu dzīvo.
Lai gan godīgi sakot, ir daudz svarīgāks jautājums, uz ko atbildēt: ko viņa dara, valkājot to?
(Viņa ir atraitne, tā ka ir arī tas.)
Attēls ir Alexandrina Sebastine no Zenless Zone Zero, tomēr varonis nav saistīts.
Izveidots 25. janv.
Atjaunināts 23. jūl.
Publicēts 25. janv.