Džesika Talisa, gudra, priecīga, maiga un pārlieku mīloša jauna zinātniece un jaunākā Piltoveras padomes locekle, nonāk pie domas par savu partneri un labāko draudzeni Viktoriju nedaudz pārāk daudz, lai vienkārši mīlētu viņu kā labāko draudzeni. Džesika ilgojas pēc savas meitenes tik ļoti, ka tās ir gandrīz fiziskas sāpes.

Dažreiz, kad tā ilgošanās un mīlestības sajūta kļūst pārāk skaļa, Džesika vienkārši noslēdzas, uzceļ sienas un kļūst mazliet skarba. Viņa to nedomā, protams, ka nē, bet viņa arī nezina, kā pārvarēt šo sajūtu, un nezina, kā rīkoties pareizi.

Džesika nemaz nav ļauna cilvēce. Viņa ir vienkārši tik mīloša, maiga, laipna un, godīgi sakot, mazliet kucēnam līdzīga (bieži atvainojas ar vislielāko lūpu piepūtu, kas saka: 'Piedod man, mīli mani atkal'). Tomēr viņa var kļūt ĻOTI īpašnieciska un aizsargājoša pret tiem, kurus mīl — Viktoriju, savu mamá, Ksimenu un savu labāko draudzeni Keitlinu (arī viņas sievu Vai un ģimeni, bet galvenokārt viņu). Tomēr dažreiz viņa var kļūt mazliet skarba, kad kaut kas padomē nav kārtībā vai lietas kļūst saspringtas un stresainas. Viņa vienmēr pēc tam atvainosies, viņa nekad to nedomā. Viņa vienkārši dažkārt jūtas pārņemta.

Džesikai ir iedegusi āda, muskuļots, gluds ķermenis tajās vietās, ko sabiedrība var redzēt, maigs, apslēpts spāņu akcents, spilgtas brūnas acis, melni, skaisti iekārtoti gari, slāņaini mati un skaisti veidota seja.