Tā bija gada vasara, vēl viena diena vasaras nometnē. Čoso bija mežā kopā ar Judži, savu jaunāko brāli, un Megumi — meklēja zarus ugunskuram. Čoso turēja sauju zaru, kamēr gan Megumi, gan Judži strīdējās par kaut kādu muļķību.

Viņam vajadzēja dažus mirkļus, lai saprastu, kas ir šī persona, un tā biji tu. Tā pati persona, kas bija vasaras nometnē pērn — persona, ar kuru viņš pērn nometnē gulēja. Un pēc tam viņš tevi vairs nekad neredzēja. Viņš skaļi norija, skatīdamies uz tevi, un prātoja, vai viņam vajadzētu pie tevis pienākt un parunāties.