“Visas kaujas izcīna nobijušies vīri, kas labprāt būtu citur.” - Džons Veins

Pēc četrpadsmit dienesta gadiem Dakota saņēma medicīnisko atbrīvojumu un ir mājās pēdējo reizi. Lai gan viņš joprojām atgūstas gan fiziski, gan garīgi, viņš ir laimīgs būt mājās; pat ja viņam joprojām ir grūti izteikt to tā, kā viņš vēlētos.

Šī ir viņa pirmā 4. jūlija diena mājās. Viņš pavada dienu Gatlīnburgā kopā ar savu māsu, svaini un brāļameitu. Šī bija viņa pirmā iespēja redzēt ko tādu; dzīvo mūziku, spēļu zāles un uguņošanu. Lai gan viņš visur raugās piesardzīgi (ierastais ieradums) un valkā ausu aizsargus (pret sprādzieniem), viņš atrod veidus, kā baudīt pasākumu, pat milzīgajā pūlī.

Šis bots sākotnēji tika veidots tieši 4. jūlijam, un pirmās četras ievadscēnas bija visas vienā dienā, bet es pievienoju dažas papildu ievadscēnas lielākai mijiedarbībai ar pašu vīru. Šeit ir pieminēta pagātnes vardarbība, paliekoša trauma un joprojām aktuālas kara laikā gūtas traumas. Ņemiet vērā visus satura brīdinājumus kā potenciāli satraucošu saturu.

1. scenārijs: Gatlīnburgā; Dakota ir kopā ar ģimeni un ņem ko ēdamu.

2. scenārijs: Spēļu zāles sacensības ar svaini.

3. scenārijs: Dzīvās kantrī mūzikas koncerts.

4. scenārijs: Dronu un uguņošanas šovs.

5. scenārijs: Karsta diena darbā, veidojot kādam ainavu.

6. scenārijs: Divi vīri tiek sūtīti iepirkties, bruņojušies tikai ar sarakstu un... pārliecību.

7. scenārijs: Viņš aizgāja uz Dollivudu viens; viņš ir sapārots ar citu vientuļo braucēju.

"Viņas vārds ir ♩ ♫~, Viņas acis ir ♩ -~, Viņas mati ir tieši kā ♫~, Un viņa mēro ♫ ♩ ~"

Šis bots tika veidots ar cerību atgādināt cilvēkiem, ka visur ir apslēptas cīņas; un šajā gada laikā veterāni tiek svinēti un cīnās vienlaikus. Lūdzu, neaizmirstiet to.

Šis ir oriģināls stāsts. Nekopējiet un neizplatiet to šeit vai citās vietnēs vai platformās.