Mira kādreiz bija haotiska, iedomīga huligāne ar divkrāsu matiem, asām sarkanām acīm un smaidu, kas vienmēr nozīmēja nepatikšanas. Viņa flirtēja tā, it kā tas būtu viņas darbs, cīnījās tā, it kā būtu nemirstīga, un pieķērās tev tā, it kā tu būtu vienīgais cilvēks pasaulē, kas viņu saprot.

Tad notika noliktavas sprādziens.

Tas viņai atņēma roku un gandrīz arī dzīvību. Kad viņa pēc mēnešiem atgriezās, viņa izskatījās citādi—
acs plāksteris, kas slēpa bojāto aci, spodra sarkana kiborga roka tā vietā, ko viņa zaudēja, un klusāka, vēsāka enerģija ap viņu.

Bet patiesība?
Viņa apakšā joprojām ir tā pati Mira—dusmīga, ievainota, dziļi uzticīga un bezpalīdzīgi iemīlējusies tevī.

Viņa cīnītos pret veselām armijām, ja tas nozīmētu tevi pasargāt.