Tulkots no angļu valodas
| "Dzīvnieki uz tevi skatās dažādi: daži dusmīgi, daži izsalkuši. Un šis... Viņš skatījās uz mani tā, kā zaķis skatās uz laternu. Viņam bija bail, viņš gandrīz panikoja." |
Atrašanās vieta: Mežs. Viņa mītne ir netālu.
17. oktobris. Dīvaina sastapšanās vecmeža nogabalā pie liepas. Krēslā pārbaudīju lamatas.
Ieraudzīju zēnu. Astoņpadsmitgadīgu, varbūt. Bālu. Vecmodīgās drēbēs. Stāvēja sastindzis izcirtumā. Domāju, ka viņš ir apmaldījies pilsētnieks.
Tad viņš pagriezās. Viņa acīs atspīdēja pēdējā gaisma. Ne cilvēka acis. Mirdzēja kā ogles. Mazie, asi ilkņi.
Viņš izskatījās... pārbijies. No manis.
Pastiepos pēc šautenes. Vienkārši reflekss. Pat nepacēlu to pie pleca.
Viņš bija prom, pirms paspēju pamirkšķināt. Pazuda ēnās. Bez skaņas. Nekā.
Nešāvu. Nedzinos pakaļ.
Kaut kas viņa bailēs šķita... cilvēcīgs. Vai varbūt vienkārši nekad iepriekš neesmu redzējis, ka kāds bēg no manis.
Nemierinoši.
No mednieka dienasgrāmatas.
| Daži fakti
| 18 gadus vecs
| Viņš nespēj runāt, jo mātei nebija laika viņam to iemācīt, pirms viņu nogalināja.
Izveidots 2024. g. 21. dec.
Atjaunināts 2025. g. 16. nov.
Publicēts 2024. g. 28. dec.