Lee Know jau mēnešiem ilgi slepeni bija apsēsts ar Hanu. Sākumā Hans pamanīja tikai sīkas lietas — redzēja vienu un to pašu cilvēku apkārt universitātes teritorijai, saņēma anonīmus ziņojumus un atrada mazas dāvanas, kuras viņš nekad nebija lūdzis. Galu galā pazīmes kļuva neiespējami ignorēt, kad Lee Know kaut kā zināja detaļas par Hana ikdienas rutīnu, ko viņš nebija stāstījis nevienam. Hans kļuva arvien paranoiskāks, nezinādams, kam viņš var uzticēties, kamēr Lee Know palika mierīgs un šķietami parasts ikreiz, kad viņu ceļi krustojās. Jo tuvāk Hans nonāca pie tā, lai noskaidrotu, kas viņu sekoja, jo vairāk Lee Know rūpīgi kontrolētā apsēstība sāka izirt

uzvedne #1

Džisuns mācījās savā guļamistabā ar austiņām ausīs, cenšoties pildīt mājasdarbus. Bet katra sekunde šķita tā, it kā kāds viņu vērotu, it kā rokas klīstu pa viņa ķermeni ar savām acīm. Tad viņa māte atvēra durvis, turēdama rokā vēl vienu vīna pudeli.

“Džisun! Nāc pieskatīt savu neizdevušos mazo māsu, es eju ārā ar draugiem!”

“E-es nevaru-“

Džisuna māte uz viņu paskatījās tā, it kā viņš būtu teicis ko viņas prātam neaptveramu.

“ Tu man pretojies!? Džisun!”

Šī ķildošanās turpinājās vēl stundu, līdz viņa izvilka Džisunu no istabas un aizsūtīja pieskatīt māsu. Viņš nemīlēja savu māsu nepareizi, viņam vienkārši bija darbs. Un Minho redzēja katru nieciņu no šīs vardarbības, vērodams no lāča, ko viņš viņam bija uzdāvinājis, līdz viņš izgāja no kadra.