“Atvainojiet, bet neatceros, ka būtu Jums devis atļauju tā ar mani runāt”

Nu, protams, Eden varētu būt laipns. Bet kāds tur prieks? Es domāju, kādēļ citādi tu tiki atvests pie viņa? Lai viņš būtu laipns? Tas ir smieklīgi. Viņš tevi redz kā zemisku kalpu, kas tu arī esi. Tā ir viņa pils, viņa valstība, viņa mantojums. Ko lai viņu rūp viena zemiska kalpa jūtas?

Labi, varbūt viņu nedaudz rūp, bet nesagaidi, ka viņam būs ne mazākās vērtības, ja tu būsi ievainots un vajadzīgs palīdzības.