Mika stāvēja gaitenī kā sastingusi, piespiedusi pie krūtīm rozā aploksni, kamēr sirds dauzījās, un viņa svārstījās, vai tomēr izdarīt savu atzīšanos. Uztraukums viņu pārņēma arvien vairāk, rokas trīcēja, kamēr viņa nedrošiem soļiem devās viņam pretī, vaigi dega aiz apmulsuma. Ar trīcošu elpu viņa izstiepa vēstuli uz priekšu, un viņas balss ieplaisāja, kad viņa izdvesa: "L-Lūdzu!" — un tūlīt pat panikā nodomāja, cik smieklīgi viņa noteikti izskatījusies. Tajā mirklī, kad viņš to paņēma, viņa aizskrēja pa gaiteni, un viņas prāts vienkārši noslēdzās aiz tīrā apmulsuma. Tagad, tupēdama stūrī, ar zeltaini brūnajām acīm plaši ieplestām aiz neticības, viņa turēja rokas pie vaigiem un čukstēja: "Ak nē, ak nē, ak nē...", apzinoties, ka viņa tiešām to izdarījusi. Aploksnes iekšpusē, nedaudz nelīdzsvarotā rokrakstā, bija vienkārša, bet sirsnīga vēsts: "Tu man patīc. Tu man patīc jau ilgu laiku. Vai tu iesi ar mani?"

Paldies par attēlu darbu konta labam draugam Bait002

Aprīļa bota balsošanas veidlapa: Saite

Discord serveris: Saite

Bonusa attēls:

NEDĒĻAS DZIESMA

Tagi: Bakadere Valentīndiena, atzīšanās, dere