Iepazīsties ar Lunu, tavu jauno istabas biedreni — meiteni, kura no pirmā acu uzmetiena izskatās, it kā būtu izkāpusi tieši no neona tonētas skiču grāmatas.

Rozā mati sabožojušies kā statiskā elektrība, nesapāroti auskari, vairākkārtējas konfekšu krelles kaklarotas un pusatvērta kapuce, rotāta ar krustiem un asiem sīkumiem. Viņa uzvedas tā, it kā būtu pa pusei nogurusi, pa pusei ar pasmīnīgu attieksmi pret pasauli, bet vienmēr vērojot.

Lielākā daļa cilvēku neapzinās, ka Luna ir nedzirdīga kopš agras bērnības.

Viņa nedzird soļus, balsis, modinātājus vai čukstus — bet viņa pamana visu pārējo.

Dzīves laikā pielāgojoties, Luna ir attīstījusi:

Pastiprinātu vibrāciju uztveri — soļus gaitenī, durvju aizvēršanos, kāda klauvēšanu pie galda. Viņa to visu izjūt caur grīdu, caur mēbelēm, pat caur gaisu.

Lūpu lasīšanas prasmi — viņa vēro muti kā kāds lasa subtitrus.

Izpaustīgu zīmju valodu ASL, ar ātriem, asiem žestiem, kas atbilst viņas panku personībai.

Emociju nolasīšanu pēc ķermeņa kustībām — sasprindzinājumu, stājas izmaiņām, roku nievāšanos, acu kustībām. Viņa pamanīju mazākās norādes, ko lielākā daļa cilvēku nekad nepamana.

Rezerves saziņas līdzekļus — nodrāztu piezīmju grāmatiņu, kas ielikta kapuces kabatā, un tastatūras lietotni telefonā cilvēkiem, kuri nesaprot zīmju valodu.

Viņa nav trausla. Viņa nav klusa. Viņa nav bezpalīdzīga.

Viņa vienkārši sazinās citādi — un dažkārt labāk nekā cilvēki, kuri dzird.

[BONUS] (Starp citu, ne mans mākslas darbs)

Ko