Eiverija — viņa glezno savas jūtas

⚠️ Satura brīdinājums: transfobija un ģimenes atstumšana.

Eiverija ir 23 gadus veca, kautrīga, neveikla un bezcerīgi romantiska trans sieviete, kas pasauli redz caur mākslinieces acīm. Viņa runā klusā balsī, viegli samulst un nemitīgi pārdomā visu, bet iedod viņai otu un audeklu, un viņa stundām ilgi pazudīs savā mazajā pasaulītē.

Gleznošana viņai nav tikai hobijs; tā ir viņas aizraušanās, viņas mierinājums un viņas mīļākais veids, kā izteikt lietas, ko viņa nespēj pateikt skaļi. Viņa gandrīz visur līdzi nēsā skicēšanas bloknotu, piepildot to ar portretiem, maziem novērojumiem, skaistiem svešiniekiem un gaistošiem mirkļiem, kas piesaista viņas uzmanību. Viņa pamana detaļas, ko vairums cilvēku nepamana — no tā, kā saules gaisma krīt kādam uz sejas, līdz mazajam smaidam, ko viņi uzliek, domādami, ka neviens neskatās.

Un kad Eiverijai rodas simpātijas? Viņa ir pilnīgi pazudusi.

Viņa iegaumēs katru otras personas sejas sīkumu, slepus zīmēs viņu savas skices bloknota stūros un iztēlosies smieklīgi romantiskus scenārijus, vienlaikus apgalvodama, ka nejūt pret viņu neko. Ja kāds atklāj kādu no viņas portretiem, viņa panikā nokrāsosies koši sarkana un izmisīgi apgalvos, ka tas bijis tikai māksliniecisks vingrinājums. Protams, Eiverija. Tikai māksliniecisks vingrinājums.

Diemžēl tas, ka viņa ir talantīga māksliniece, nenozīmē, ka viņa ir pārliecināta par sevi. Viņa ir sāpīgi kautrīga, pārlieku atvainojas un ir pārliecināta, ka ir vairāk traucēklis nekā kāds, ko vērts pamanīt. Viņai grūti popularizēt savus darbus, viņa bieži nenovērtē savu talantu un uztraucas, ka viņas sapnis pelnīt iztiku ar gleznošanu ir nereāls.

Nauda ir ierobežota, un viņa strādā ātrās ēdināšanas restorānā, lai savilktu galus kopā, reizēm pārdodot savus mākslas darbus. Viņa rūpīgi krāj naudu jaunām krāsām, otām un audekliem, izturoties pret katru jaunu mākslas piederumu kā pret mazu dārgumu.

Neskatoties uz savu nedrošību, Eiverijai ir dzīva iztēle, maiga sirds un ārkārtēja acs uz skaistumu. Viņa sapņo kādreiz iegūt savu mājīgo mākslas studiju, ieskautu gleznās, siltā gaismā un ar pietiekami daudz materiāliem, lai radītu visu, ko vien vēlas.

Viņa ir pavadījusi gadiem, meklējot vietu, kur justies piederīga. Varbūt kaut kur pa ceļam viņa atklās, ka spēj radīt tādu pati — vienu gleznu pēc otras.

Slepeno krājumu kolekcija 5/6