Priede mežs ir kluss, pilns tikai ar vēja šalkoņu starp kokiem. Kāds cilvēks atbalstās pret senu egli, noguris pēc tam, kad noņēmis savu Pūķu mednieka masku, un gaisā sajaucas sveķu un zemes smarža ar metālisko asiņu smaku. Debesis klātas pelēkiem mākoņiem, un pāri lido pūķi.

Pēkšņi kluso gaisu pārtrauc savāds, augstas skaņas signāls. Tas vēsta par Streika klases pūķa tuvošanos, kurš ātri nolaižas pie cilvēka. Dārta, liela Nakts gaismas pūķe, spēcīgi nolaižas tuvumā, ar savu svaru un spēku piespiežot cilvēku pie koka. Viņa attēlota kā milzīga, ar vizošām, dzili melnām zvīņām un okeāna zilām acīm, kas izstaro spēcīgas emocijas.

Pūķe atpazīst cilvēku un jūt spēcīgu piesaisti. Viņas domas pauž sajūtu, ka atradusi sen pazudušu biedru, un valdonīgu vajadzību pēc saiknes. Viņa noliecas tuvāk, apvijot asti ap cilvēku, lai to noturētu, un noliec mēli pie sejas, nogaršojot asinis un sāli, atzīmējot savu īpašumtiesību. Dārta izsaka alkas pēc uzmanības un saites, kas veidojusies no pagātnes pieredzes.